Rīgas dome meklēs juridiski korektu veidu, kā panākt, lai spēļu zāles galvaspilsētā arī turpmāk būtu aizliegtas

Vecais joks, ka Rīgā bezmaz vai uz katru stūra ir pa spēļu zālei, dažviet nemaz nebija tik tālu no patiesības. Piemēram, šeit Dzirnavu un Marijas ielas krustojumā, savulaik atradās "Olympic" un ielas otrā pusē "Fēnikss". Tagad jau skatlogu rotā uzraksts, ka pārdod komerctelpas.

Tās gan ir sekas senākai Rīgas cīņai pret azartspēlēm, pirms sešiem gadiem aizliedzot zāles vēsturiskajā centrā. Tolaik arī bija strīdi Satversmes tiesā, bet tā atzina, ka taisnība ir galvaspilsētas pusē. Savukārt pērn rudenī dome apņēmās iznīdēt šo rūpalu arī Rīgas apkaimēs. Deputāti nolēma iekļaut teritorijas plānojumā nosacījumu, ka azartspēles ir aizliegtas visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Pārējās zāles būtu jāslēdz piecu gadu laikā. Un nozares komersanti atkal vērsās Satversmes tiesā un šoreiz uzvarēja.

"Protams, Satversmes tiesa apzinās, kādas atkarību izraisošās negatīvās sekas var būt. Tajā pašā laika Satversmes tiesa ņēma vērā, ka azartspēļu organizēšana ir legāls komercdarbības veids un likumdevējs to nav aizliedzis mūsu valstī vispārēji," saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Varētu prasīt, ar ko tad abas šīs lietas atšķiras, ka šķietami pretēji lēmumi? Satversmes tiesā skaidroja, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt šādus biznesa liegumus, taču galvaspilsētas gadījumā tas notika pārāk vispārīgi. Uzņēmēju pamattiesību ierobežojumus nebija pienācīgi objektīvi un racionāli pamatots. Jābūt daudz lokalizētākai analīzei par to, kāpēc vietās, kur atļauta vispārēja komercdarbība, nedrīkstētu atrasties azartspēles.

Citiem vārdiem sakot, iebildumi pret izpildījumu, nevis ideju. Satversmes tiesā neslēpa, ka, veicot pienācīgu izvērtējumu, Rīgas dome teorētiski var atgriezties pie tādiem pašiem vai gandrīz tāda pašiem ierobežojumiem.

Spēļu biznesa asociācijā gan cer, ka šis Satversmes tiesas lēmums varētu atkal apsēdināt puses pie sarunu galda par piemērotāko risinājumu.

"Šis spriedums tikai parāda kārtējo reizi to, ka ar dažādiem politiķu, tai skaitā populistiskiem lēmumiem, šī nozare ir ierauta haosā un tiek mēģināts veidot regulējumu caur tiesvedībām, gan Satversmes tiesā, gan zemāka līmeņa tiesās," uzskata Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Rīgas domē gan nekas neliecina par lielu atvērtību plašām sarunām. Diža apmierinātība, protams, ar Satversmes tiesas lemto nav, bet ņems vērā un vienkārši virzīsies no jauna.

"Nav, ko slēpt. Tas ir bijis politiskais uzstādījums, un tas politiskais uzstādījums joprojām saglabājas, ka Rīgā būtiski jāierobežo azartspēļu vietas. Mēs no tā neatkāpsimies un meklēsim juridisku korektu veidu, kā panākt šo pašu rezultātu," norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Faktiski tas nozīmē nobremzēšanu idejai par spēļu zāļu aizvākšanu no Rīgas apkaimju ielām – jebkādi jauni domes lēmumi prasīs laiku, un likumā noteiktais piecu gadu pārejas periods šo vietu slēgšanai sāksies no jauna.