Rīgas lidostā atklāta izstāde par Latvijas parasporta vēsturi
Latvijas paralimpiskajai kustībai aprit 30 gadi. Atzīmējot apaļo jubileju, Rīgas lidostā atklāta īpaša izstāde, kas stāsta par šajā laikā pieredzēto – asarām, prieka un uzvaras mirkļiem.
Izstāde stāsta par paralimpiskās kustības rašanos un attīstību Latvijā. Tās vēstījums veidots četrās desmitgadēs, izceļot nozīmīgākos vēsturiskos mirkļus, personības un sporta notikumus.
"Mēs ļoti, ļoti lepojamies ar šo izstādi. Šie 30 gadi, likās, kas tas ir, gads un gads un es pati šodien atbraucot, ieraugot šo arhīvu… Teiksim, tā, es pati nedaudz nošokējos, tas patiesībā ir tik daudz. Tās ir tik daudz asaras, tik daudz prieka, tik daudz stresa, tik daudz darba, tur patiesībā ir viss iekšā," saka Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.
30 gados Latvijas Paralimpiskā komiteja no entuziastu kustības izaugusi par stabilu sistēmu, starptautiski atpazīstamu, kas dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti trenēties, startēt un sasniegt augstus rezultātus.
"Galvenais, ka šo redz tauta, šo redz cilvēki, un šis nozīmē, ka paralimpiskā kustība ir attīstījusies milzīgu soli. Kā es teicu, pirmās paralimpiskās godalgas Sidnejā bija mazs solītis pasaule, bet liels solis Latvijai," stāsta Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents un paralimpiskais čempions Aigars Apinis.
Viņš turpina: "Kad es sāku sportot, man nebija neviena elka pēc kā iet cīnīties. Es pats gāju, klupdams, krizdams, ar trenera pladzību. Tagad jaunajai paaudzei ir viss uzlikts uz paplātes. Viņi ir sportisti, viņiem ir paralmpiskā komiteja, ir attiecīgs atbalsts."
Tikpat nozīmīgs ir darbs sabiedrības izglītošanā – mainot priekšstatus par parasportu, veicinot iekļaušanu un dodot iespēju bērniem iepazīt sportu kā ceļu uz līdzvērtīgām iespējām, cieņu un pašapziņu.
"Es tieši sēdēju, tad, kad visi runātāji bija… Es sēdēju un domāju – no pirmajām paralimiskām spēlēm būs 10 gadi. Vasarā 10 gadi. Es domāju – īstenībā, es arī esmu sava veida dinazaurs, bet visspilgtākās noteikti ir pirmās spēlēs. Aizbraucu bez trenera, jo viņu vairs nevarēja pieteikt, ar domu, ka es lauzīšu pasaules rekordu, kas bija gandrīz 20 gadus. Tas arī sanāca – es izcīnījus zelta medaļu. Tās ir vienas no spilgtākajām atmiņām," saka paraolimpiskā čempione Diāna Krūmiņa.
Izstādes pašlaik apskatāma Rīgas lidostas termināļa pasažieru zonā un plānots, ka tā tur būs līdz pat gada beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
