"Rīgas meži" nespēj slēgt briežu dārzu un atzīst, ka tā izveide bijusi kļūda

Vismaz 42 staltbrieži dzīvo iežogotājā "Rīgas mežiem" piederošajā 100 hektāru plašajā teritorijā pašā Ogres pilsētas pievārtē. Atšķirībā no briežu dārziem, kādus esam pieraduši apmeklēt, šeit dzīvnieki ir bailīgi, žoga tuvumā nerādās, un "Rīgas meži" jau ilgāku laiku domā, ko vispār ar šo mantoto nastu darīt turpmāk.

Pēc tam, kad sabiedrībā sašutumu raisīja "Rīgas mežu" izsludinātā izsole par tiesībām dzīvniekus nomedīt, otrdien pašvaldības uzņēmums par situāciju briežu dārzā bija spiests skaidroties arī Rīgas domniekiem. "Rīgas mežu" vadība atzina – 2004. gadā šādu dārzu izveidot bijusi liela kļūda, ar kuru tagadējai valdei tiešām ir grūtības tikt galā, taču tie cer, ka izdosies atrast citu risinājumu.

"Pietiekami ilgi šie brieži ir tādā bezmērķa statusā karājušies, un kādā brīdī tur kaut kas ir jādara. Tanī brīdī varbūt tas bija moderni, varbūt bija kaut kāds modes kliedziens, bet, šī brīža acīm skatoties, es vēlreiz uzsvēršu, ka tā bija kļūda. "Rīgas mežiem" tomēr ar mežu apsaimniekošanu ir jānodarbojas, nevis ar briežu audzēšanu," saka "Rīgas mežu" valdes loceklis Jānis Ģērmanis.

Briežu dārzs sākotnēji tika izveidots, lai tur audzētu augstvērtīgus staltbriežus, ko tālāk varētu izlaist "Rīgas mežos", vairojot to populāciju. Šo mērķi gan nav izdevies sasniegt – dzīvniekiem radusies tuvradniecība un degradēts ģenētiskais materiāls. Dārza uzturēšana no rīdzinieku naudas līdz šim jau izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, un uzņēmums vairs neredz jēgu šim 2000. gadu sākuma projektam. Taču no briežiem atbrīvoties – pamatīgas grūtības. Neviens mednieks neuzņemas tos izšaut, tāpat divās izsolēs nepieteicās kāds, kurš būtu gatavs ganāmpulku pārņemt.

"Un jāņem vērā, arī, lai to nodrošinātu, tas dzīvnieks ir arī jānoķer. Viņš ir jāiemiedzina. Viņi ir savvaļas dzīvnieki. Tas pats par mazajiem zoodārziem, kāpēc neviens nepieteicās, šie ir savvaļas brieži, viņi mazajos zoodārzos neiedzīvosies. Tas ir liels staltbriedis. Viņš ir normāla govs," saka "Rīgas mežu" valdes loceklis.

Galvaspilsētas domē gan uzsver, ka dzīvnieku mocīšana ir jāizbeidz un jāmeklē visi iespējamie veidi, lai tos no slēgtās teritorijas tomēr varētu pārvietot.

"Mēs turpinām meklēt šos risinājumus, lai atrastu iespējami labāko veidu, lai brieži tiktu pārvesti uz citu teritoriju un turpinātu arī dzīvot. Un ar to arī tiktu izbeigtas šīs mocības, ka tiek turēti tuvi, radniecīgi brieži šādā ierobežotā teritorijā. Tā kā es teiktu, ka tā mocīšana tika krietni pārspīlētā sabiedrībā ar šo procesu, ko mēs mēģinājām risināt, neredzot, ka tā briežu dārza uzturēšana bija kļūda pēc būtības jau pašā sākumā," pauž Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne (PP).

"Rīgas mežos" gan norāda, pamatīgā ažiotāža ap briežu dārzu veicinājusi interesi no atsevišķām citām briežu audzētavām, kuras šobrīd apsverot iespēju zvērus tomēr pārņemt pie sevis. Labākais laiks tam – novembris- decembris, kad beidzies riests. Tātad, ja to neizdosies izdarīt līdz gada beigām, dzīvnieku pārvešana varētu būt jāatliek vēl par gadu.