Ogrēnieši apvienojas, lai glābtu briežu dārza iemītniekus
"Rīgas mežu" vadība plāno likvidēt savvaļas briežu rezervātu Ogrē, kas atrodas nepilna kilometra attālumā no pilsētas. Lai to nepieļautu, ogrēnieši apvienojušies un izveidojuši iedzīvotāju atbalsta grupu briežu dārza saglabāšanai. Iniciatīvu plānots iesniegt arī Rīgas domē. Mērķis – pieņemt racionālus un humānus lēmumus.
Briežu dārzu sāka veidot 2004. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un populācijas pavairošanu. Šajā vietā, kas ir slēgta teritorija, tika ielaisti vairāki desmiti staltbriežu.
Kā iedzīvotāji nonāca līdz iniciatīvai, un kas draud briežu dārzam?
Augusta sākumā medijos parādījās informācija, ka "Rīgas meži" savā mājaslapā publiskojusi paziņojumu "Par briežu dārza "Rīgas brieži" medību tiesību atkārtotas izsoles rīkošanu". Iedziļinoties izsoles būtībā, atklājies, ka briežus paredzēts izšaut. Lai šaušana nebūtu skaļa, izsoles nolikumā bija teikts, ka jālieto klusinātāji, pirms šaušanas pievilinot dzīvniekus ar barību. Šādu soli bija plānots veikt, piespriežot nāvessodu 42 staltbriežiem, kuri 100 hektāru iežogotajā teritorijā dzīvo jau ilgi.
"Pamanījām "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" rakstu, kurā uzskaitītas izsoles par briežu nomedīšanu ar klusinātājiem, konkrētas summas gan par izcilus ragus nesošajiem buļļiem, gan briežu govīm, no kurām lielākā daļa ir grūtas, gan arī par mazajiem briedēniem. Tā brutalitāte šokēja. Savācāmies kopā, sākām runāt, veicām intervijas, zvanījām dažādiem ar teritorijas apsaimniekošanu saistītiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, ko par to domā viņi, uzdevām dažādus jautājumus, ievācām papildinformāciju, lai tiktu skaidrībā, kāpēc "Rīgas mežiem" vajag briežus iznīcināt. Galu galā "Rīgas meži" iestājas par dabas, kuras daļa ir arī brieži, daudzveidību," sacīja viena no iniciatīvas autorēm Inese Ozoliņa.
Viņa uzsver, ka pasaulē un arī pie mums labi strādā dzīvnieku rezervāti, piemēram, Papes dabas parks, kurā ganās zālēdāji, palīdzot labāk iepazīt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
Ozoliņa neslēpj – vietējie novērojuši, kā savulaik vietējie mežsargi ar lielu saimnieka rūpību un no sirds rūpējas par briežiem un teritoriju. Pati novērojusi, kā viens un tas pats mežsargs regulāri vismaz desmit gadus braucis apraudzīt dārzu. Tagad viņš un citi kolēģi aizstāti, līdzšinējos apsaimniekotājus nomainot jaunām sejām.
Arī paši iedzīvotāji, kuri zināja par šo ne visiem labi zināmo vietu, ar lielu atbildību izturējās pret to. Tāpēc tagad iedzīvotāji, kuri par briežu dārzu ir informēti, nesaprotot, kāpēc, savulaik mainoties "Rīgas mežu" vadībai, pēkšņi briežu rezervāts kļuvis nevajadzīgs.
Nav pēctecības un konsekvences lēmumos
Ozoliņa stāsta, ka ilgus gadus briežu dārzs bija pazīstams tikai daļai ogrēniešu, kuri gar to skrēja, pastaigājās vai nūjoja. Šī vieta atrodas salīdzinoši tālāk no pilsētas centra. Tagad līdz ar vietējo aktīvistu sarosīšanos aizstāvēt dzīvniekus, arvien vairāk cilvēku ir informēti un iestājas par briežu izglābšanu.
Izraisītās rezonanses iespaidā "Rīgas meži" ir apturējuši briežu dārza medību izsoli, tagad briežus vēloties kādam atdāvināt. Ozoliņa un citi briežu aktīvisti to nevēlas, jo neredz pamatojumu, kādēļ tik iemīļotais briežu dārzs būtu jālikvidē, dzīvnieki tajā dzīvo jau vairāk nekā 20 gadus un tas ir prieks gan vietējiem pieaugušajiem, gan bērniem.
Domubiedru kopa uzskata, ka drīzāk būtu jāuzstāda tiešsaistes kameras plāšākai briežu novērošanai.
Jaunā "Rīgas mežu" vadība plāno nesaglabāt pēctecību arī attiecībā uz citiem iepriekšējās vadības lēmumiem, piemēram, esot vēlme atbrīvoties arī no turpat esošās "Norupes kokzāģētavas", kuras darbības ietekmē ir sakopta apkārtne, stāsta Ozoliņa.
Viena lieta ir uzņēmējdarbība, cita – dzīvas būtnes, par kurām to īpašniekam jābūt atbildīgam.
"Ja viens briežu rezervāts ir problēma, tad jautājums par kapitālsabiedrības profesionalitāti kopumā rūpēties par tai uzticētajiem mežiem ārpus Rīgas pilsētas teritorijas," saka Ozoliņa.
Iniciatīvu par briežu dārza saglabāšanu iesniegs "Manabalss.lv"; uzrunās arī "Rīgas mežu" akcionāru – Rīgas domi
Šobrīd, pirmo nedēļu laikā iedzīvotāju izveidotajā atbalsta grupā briežu rezervātam Ogrē ir iesaistījušies jau vairāk nekā 100 ogrēniešu. Drīzumā tiks iesniegta iniciatīva "Manabalss.lv" portālā, kā arī veiktas citas aktivitātes un pasākumi Rīgas domnieku uzrunāšanai.
"Aicinām Rīgas domes atbildīgo komisiju un kopumā deputātus šobrīd apturēt jebkādas kapitālsabiedrības darbības, kas kaitētu rezervāta tālākai eksistencei. Šis nav tikai viena uzņēmuma lemšanas jautājums. Tas jau ir kļuvis par sabiedrības jautājumu, un vietējā sabiedrība saka "nē" rezervāta jeb dabas parka likvidācijai. Vairāk nekā 15 gadus šis rezervāts daļai ogrēniešu bija rekreācijas sastāvdaļa. Vietējie ap briežu dārzu ir izveidojuši aptuveni piecu kilometru pastaigu, skriešanas, nūjošanas, riteņbraukšanas, slēpošanas un sēņošanas takas sportam un atpūtai ar pilnvērtīgu dabas baudīšanu."
Kā savu lēmumu iznīcināt briežu pamato "Rīgas meži"?
"Šis nav briežu rezervāts vai rekreācijas objekts, kas būtu pieejams kā ogrēniešiem, tā arī visai sabiedrībai. Teritorija ir apjozta ar žogu, dzeloņdrātīm, un tā tas ir jau bijis teju divdesmit gadus. Līdz 2023. gada sākumam šī bija medību kluba, kurā kā biedrs ir bijušais "Rīgas meži" valdes loceklis, medību teritorija. Tikai 2023. gada sākumā uzņēmumam izdevās šo teritoriju izņemt no konkrētā medību kluba līguma. Par teritorijā esošajiem staltbriežiem un to labturību, atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam, iepriekšējai uzņēmuma vadībai nav bijusi nekāda rūpe. Par to liecina tas fakts, ka ilgstoši staltbriežu ganāmpulks nav papildināts ar jaunu genofondu, kā rezultātā izveidojusies dzīvnieku tuvradniecība, degradēts ģenētiskais materiāls," norāda "Rīgas meži".
Pa to laiku "Rīgas meži" jaunā valde izstrādāja un Rīgas domē izskatīja vides izglītības centra koncepciju, kas jau 2022.gadā nodrošināja ap 3500 apmeklētāju, bet 2023. gada 6 mēnešos – vairāk nekā 9000 apmeklētāju. Tie uzsver, ka staltbriežu populācijas selekcija un ganāmpulka uzturēšana neatbilst "Rīgas mežu" darbības mērķiem. Zaļās klases koncepcijā ir noteikts, ka teritorijai ir jānoņem žogs un tai ir jābūt pieejamai visai sabiedrībai, tajā skaitā ogrēniešiem.
Briežu aizstāvju ieskatā, "Rīgas mežu" argumenti neiztur kritiku
Vietējie uzskata, ka nav korekti, ka uzņēmums vienpersoniski pieņem lēmumus par vietējo teritoriju attīstību, vietējos iedzīvotājus par to neinformējot (informācija par izsoli speciāli jāmeklē) un nemēģinot noskaidrot viņu viedokli.
Kopumā pastāvot neviennozīmīga attieksme, – ja Rīgā par katru iniciatīvu notiek konsultācijas ar apkaimju biedrībām, tad ārpus galvaspilsētas lēmumi tiekot pieņemti autonomi un neņemot vērā iedzīvotāju intereses. Tāpēc ogrēnieši plāno veidot briežu dārza "Uzraudzības padomi", lai nākotne par to tiktu lemta kopīgi.
"Gribam izskatīt dažādas iespējas, ko ar to visu darīt. Nesakām, ka jāatstāj slimus briežus, taču pagaidām nekas neliecina, ka to ģenētiskais fonds ir tik ļoti bojāts," saka Ozoliņa. Vietējoprāt, būtu jāpiesaista vairāki kompetenti un pats galvenais – neatkarīgi esperti, lai novērtētu pareizāko rīcību šajā situācijā.
Iedzīvotāju atbalsta grupa arī vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, šo teritoriju nevienā brīdī nav iespējams nodēvēt par "briežu dārzu" ne pēc funkcijas, ne pēc izskata – daudz precīzāks apzīmējums ir "rezervāts" vai "dabas parks". Tas ir mežains, ar augstu žogu noslēgts no apkārtējās vides, tajā ir liela bioloģiskā daudzveidība, cilvēku un saimnieciskās darbības neskarta teritorija, ar mežezeru. Tāpēc iedzīvotāji nepiekrīt apgalvojumam, ka šī vieta un brieži ir jāvērtē "naudas vai klasiska tūrisma izteiksmē".
"Aicinām "Rīgas mežu" vadību nemaldināt sabiedrību ar apgalvojumu, ka šo parku uztur no rīdzinieku nodokļiem. Iepazīstoties ar kapitālsabiedrības iepriekšējo gadu pārskatiem, aptuveni 75 – 85% ieņēmumus veido saimnieciskā darbība ar mežu," norāda iniciatīvas iesniedzēji.
"tv3.lv" pārliecinājās, ka uzņēmuma 2022. gada gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma būtiskākie ieņēmumi pērn bija no kokmateriāliem – apaļkoku, zāģmateriālu, blakus produktu pārdošanas un transportēšanas – 16,1 miljoni EUR jeb 75,5% no kopējiem 21,35 miljonu eiro ieņēmumiem. Šos kapitālsabiedrības ienākumus veido Pierīgas pašvaldību teritorijās esošo mežu kailcirtes.
Ogres iedzīvotāji norāda, – nav dzirdēts par kailcirtēm Rīgas pilsētas teritorijā, no kā izriet, ka pilsētas parki un skvēri, pilsētas meži, puķudobes, stāvkrāni, strūklakas Rīgā tiek uzturēti no Pierīgā, tostarp Ogres novadā izcirstajiem mežiem.
"Ogres novadā izcirsto koku vērtība ir mērāma miljonos eiro, kas nozīmē, ka briežu rezervāts novadā ir pašpietiekams sevis uzturēšanā un pat vēl vairāk – veiksmīgākā tā attīstīšanā, piesaistot Latvijas augstskolu un institūtu zinātnisko kapitālu, kā arī ārvalstu dzīvnieku rezervātu ekspertus un speciālistus. Tāpat netālu no briežu rezervāta atrodas Ogres meža tehnikums. 40 tūkstošu eiro izmaksas gadā briežu dārza uzturēšanai ir maza daļa no 16 miljonu ieņēmumiem gadā par Pierīgas mežu realizāciju. Līdz ar to mūsu skatījumā finanšu līdzekļi nav patiesais iemesls un arguments briežu rezervāta slēgšanai."
Ceturtkārt, kā uzsver ogrēnieši, kas iestājas par briežu saglabāšanu, kapitālsabiedrība maldina sabiedrību, uzsverot, ka, tā kā brieži nav vienmēr pieejami un redzami apmeklētājiem, tad tiem nav sabiedrības izglītojoša un cita veida nozīme. "Vēlamies aicināt kapitālsabiedrību izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā. Izcili piemēri ir tiešsaistes kameras ar zivju ērgļiem Durbē, balto stārķu ligzdām, melno stārķu projektiem, kam sekojam online, un tamlīdzīgi," saka Ozoliņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
