Rimšēvičs: Es neatkāpšos, un es neesmu vainīgs. Man draudēja ar nošaušanu

"Tas ir manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis. Mani baida, ka tiesvedība ilgs gadiem un man nebūs iespēja saņemt taisnīgu tiesu," komentējot savu lēmumu neatkāpties no sava amata, sacīja Rimšēvičs.

"Šo gadu laikā esmu bijis klāt daudzos Latvijai svarīgos brīžos, un mana palīdzība, tiesājoties gan ar Guseļņikovu, gan citiem, varētu noderēt," piebilda Rimšēvičs.

Rimšēvičs žurnālistiem vēl pastāstīja, ka pagājušā piektdienā "ABLV Bank" vērsās Latvijas Bankā pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi "ABLV Bank", Latvijas Bankā tika sākta kratīšana. "Pēc tam, kad mēs pieņēmām lēmumu par aizdevuma nepiešķiršanu, sākās kratīšana," sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents vēl atklāja, ka janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa "no konkrēta cilvēka". Kas ir šis cilvēks, Rimšēvičs neatklāja, taču uzsvēra, ka par to informējis drošības iestādes.

Komentējot "Norvik bankas" un tās īpašnieku prasību Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā, vēloties no Latvijas piedzīt 200 miljonus eiro, Rimšēvičs atzina, ka "Latvijas valsts patlaban zināmā mērā veic "lāča pakalpojumu", palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsāktie šie te procesi, un ļaus atsaukties, demonstrējot, ka Latvijas valstī notiek visādas lietas". Tas ļaušot "Norvik bankas" lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam palielināt iespējas uzvarēt prāvā Latviju.

Banka un tās kontrolējošie akcionāri vērsušies šķīrējtiesā, sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, norāda aģentūra LETA. Šķīrējtiesas prasības iesniegšana esot notikusi pēc neveiksmīgajām sarunām starp Latvijas valdību un banku, kuru laikā no bankas puses piedāvāti vairāki risinājumi, lai panāktu savstarpēju vienošanos un, kas neprasītu finansiālus izdevumus.

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvoja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Savukārt "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, pirmdien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.