Kokrūpnieki lēš, ka nākamajos mēnešos varētu vēl pakāpties kurināmās koksnes cena. Pieaugums gan nebūšot tik būtisks, kā dabasgāzes un elektrības cenai. Taču satraukumu pauž centrālapkures uzņēmumi. Izskanējušas pat idejas, ka vajadzētu domāt par koksnes eksporta ierobežojumiem, lai bremzētu cenu pieaugumu vietējā tirgū, vēsta TV3 Ziņas.
Sankciju dēļ aizveroties Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkcijas tirgum, ārzemnieki izrādot vēl lielāku interesi Latvijā uzpirkt neapstrādo apaļkoku un šķeldu. Un tā kā arī ārzemēs arvien vairāk pāriet no gāzes uz šķeldas apkures katliem vēlme no Latvijas izvest šķeldu turpināšot kāpt. Lai arī šie resursi Latvijā netrūkst, taču, kā akcentē kamīnmalkas ražotājs "RaWood", eksports ietekmē cenas palielināšanos un cieš Latvijas vietējais iedzīvotājs.
Jānis Slāvietis
kamīnmalkas uzņēmuma "RaWood" pārstāvis
"Lielās kompānijas Skandināvijā un citur pasaulē pērk šo kokmateriālu par lielām naudām, un mums sanāk tā kā skriet pakaļ. Rezultātā gala patērētājs nesaprotamu iemeslu dēļ spiests pārmaksāt. Tas nav tikai par kamīnmalku, bet arī šķeldu, granulām un briketēm, jo tas viss tiek sūtīs prom. Šķeldu patlaban ļoti izteikti sūta prom, jo visur sadārdzinās apkure un to grābj ārā."
Satraukumu par enerģētiskās koksnes izvešanas negatīvo ietekmi uz cenu pieaugumu pauž arī Latvijas siltumuzņēmumu asociācija. Tā apvieno centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējus.
"Tur, kur ir augstāka cena, uz turieni aiziet arī prece."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vai nozares pārstāvjiem tas ir tikai sajūtu līmenī vai tiešām to apstiprina arī dati, varēs pārliecināties jaunnedēļ, kad publicēs ārējās tirdzniecības rādītājus par periodu pēc Krievijas uzsāktā kara. Daļa centralizētās siltumapgādes uzņēmumu Latvijā vēlētos, lai valdība ierobežotu šķeldas un neapstrādāto apaļkoku izvešanu no valsts, piemēram, ar apjoma kvotām.
Valdis Vītoliņš
Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs
"Pašlaik ir vērojams diezgan būtisks šķeldas cenas pieaugums, kas, protams, ietekmē siltumenerģijas tarifu kāpumu. Mēs domājam, ka jāvelta maksimālas pūles, lai palielinātu šķeldas apjomu Latvijas tirgū. Vērojams, ka eksports uz Skandināvijas valstīm ceļ šo šķeldas izmaksu."
"Ja nekas netiks darīts lietas labā un nokontrolēts izsūtītais apjoms no Latvijas, es domāju, ka mēs varam ņemt popkornu, apsēsties un skatīties, kā augs apkures cenas," brīdina malkas "RaWood" eksporta vadītājs Jānis Slāvietis.
Eiropas Savienības vienotā tirgus politika nepieļaujot bremzēt preču eksportu. Pret Latviju tad sāktu pārkāpuma procedūru, – skaidro par mežsaimniecību atbildīgajā zemkopības ministrijā.
Jānis Eglīts
zemkopības ministra biroja vadītājs (NA)
"Patlaban nav pamata nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju. Mums šķeldu saražo trīs reizes vairāk nekā mēs spējam uz vietas patērēt. Cenas kāpj visā pasaulē."
Latvijas Kokrūpniecības federācijā skaidro – līdz šim šķeldas cenu zemu turēja imports no Baltkrievijas. Viņu šķelda pat kaitnieciski esot dempingojusi Latvijā radīto. Līdz ar kara sankcijām pret Baltkrieviju, kad Latvijā palikusi vien vietējā šķelda, varot novērtēt šā resursa pietuvināti patieso cenu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
"Par to, kāda būs nākamā apkures sezona, lielā mērā tā šķelda tiks nopirkta jau vasaras sākumā. Šķeldas cenas varētu nedaudz pakāpties pret šodienu, bet nu ne tā, ka tas būtu principiāls jautājums. Kurināmās koksnes lietotājiem būs jāmaksā vairāk, bet tas cenu pieaugums būs ļoti samērīgs, ja salīdzina ar fosilo."
Tas, ko kokrūpniecības federācija tiešām vēlētos aizliegt – neapstrādātā apaļkoka un kokmateriālu eksportu uz Ķīnu. Tas gan nav kurināmais materiāls. Spējot maksāt krietni vairāk nekā eiropieši, jau gadiem ilgi ķīnieši iztukšo Eiropu no kokiem. Brisele gan vilcinās ar eksporta liegumu, jo apzinās – Ķīna var savukārt pārtraukt Eiropai pārdot vajadzīgos retos metālus.
