Pašreizējā energocenu krīze sākās jau pērnā gada rudenī. Tolaik valdība ar sabiedrības spiedienu lēma par vairāku simtu miljonu eiro palīdzības programmu iedzīvotājiem, lai palīdzētu šo laiku pārdzīvot. Tomēr tagad izrādās, ka krīze nebūs īslaicīga un arī nākamā apkures sezona varētu būt ļoti grūta no izmaksu viedokļa.
Starptautiskie eksperti vērtē, ka šis ir lielākais enerģētikas satricinājums kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem un, visticamāk, saglabāsies līdz pat 2024. gadam. Aizmetņus tam, ko varam gaidīt rudenī, jau redzam. Piemēram, Rēzeknē no maija par siltumenerģiju būs jāmaksā gandrīz 200 eiro par megavatstundu, 4,6 reizes vairāk nekā patlaban. Arī galvaspilsētā rēķini solās būt ļoti lieli. Scenārijs būs līdzīgs kā pērnajā apkures sezonā – ieguvējas būs tas pašvaldības, kur kurina koksni, zaudētājas – tās, kur gāzi.
Valdība domā, ka palīdzēt iedzīvotājiem pārdzīvot nākamo apkures sezonu. Labklājības ministrija piedāvājusi partneriem aptuveni 200 miljonu eiro palīdzības programmu, tai skaitā vienreizējs pabalsts senioriem, valsts līdzfinansējums mājokļa pabalstiem un aizsargāta lietotāja loka paplašināšana.
Pagaidām gan politiska vienošanās ir tikai par pensiju agrāku indeksēšanu – no 1. septembra. Valsts finansiālās iespējas ir ierobežotas, un par pārējo programmu diskutēs nākamā gada budžeta veidošanā. Ekonomikas ministrs uzsver, ka liels mājasdarbs jāpaveic arī enerģijas avotu dažādošanā.
"Ir skaidrs, ka tādu masveidīgu atbalstu, kāds tas ir bijis iepriekšējā apkures sezonā, valsts katru gadu nevarēs nodrošināt, tādēļ ir svarīgi, ka proaktīvi tiek risinātas tās problēmas, lai tās neatkārtotos nākamajās apkures sezonās."
Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis kā pozitīvu faktu izceļ to, ka šoreiz augstajām cenām ir iespēja labāk sagatavoties – sarūpēt kurināmā krājumus, varbūt kādā pašvaldībā iespēja kādu katlumājas projektu pagūt pabeigt. Vienlaikus politiskā līmenī varētu vienoties par apkures maksājumu izlīdzināšanu gada laikā, lai ziemā jāmaksā mazāk, bet vasarā vairāk.
"Vēsturiski šī sistēma bija pietiekami veiksmīga, jo sabiedrība neizjuta tik daudz šo ekonomisko svārstību. Es domāju ārkārtas situācijā, lai nebūtu tas šoks, sadārdzinājumu izlīdzināt būtu ļoti apsverams risinājums."
Savukārt daudzdzīvokļu mājās iedzīvotāji var vērsties pie apsaimniekotāja un rosināt vēlāk pieslēgt apkures vai uzturēt nedaudz zemāku temperatūru. Pat viens grāds zemāk, rada vērā ņemamu ietaupījumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
