Rosinātā nozvejas kvotu samazināšana zivsaimniecības sfērai var nest miljoniem eiro zaudējumus
Eiropas Komisija (EK) priekšlikums par 2024. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā zivsaimniecības nozarei Latvijā varētu nest miljonos mērāmus zaudējumus. Vienlaikus lielākā neizpratne gan esot par to, kādēļ samazinājums plānots tik drastisks, ja zinātnieku piedāvājums esot krietni pielaidīgāks, vēsta TV3 Ziņas.
Nozvejas kvotas Eiropas Komisija pārskata katru gadu, balstoties uz zinātnieku ieteikumiem, kā arī dabas aizsardzības organizāciju redzējumu par konkrēto zivju populācijas stāvokli. Šogad lielākā neizpratne zvejniekiem ir par to, ka Eiropas Komisijas piedāvātās kvotas esot krietni mazākas, nekā piedāvā zinātnieki.
"Galvenais, lai pieņemtie lēmumi būtu pareizi, kas dos iespējas nākotnē – pēc dažiem gadiem, ka tās zvejas iespējas atkal palielinātos."
Zvejnieki arī uzskata – zinātnieku aprēķini neesot īsti precīzi, jo pirms pāris gadiem, kad nozare signalizēja par problēmām ar mencām, zinātnieki tam uzmanību nepievērsa, nozveju atļāva un beigās tas noveda pie pilnīga mencu zvejas aizlieguma. Šobrīd ar reņģēm aina esot cita.
"Ar reņģi, kas notiek – dodoties zvejā lomi ir salīdzinoši labi, reņģu piezveja diezgan liela, pat ļoti liela. Mēs redzam, ka situācija nav tik bēdīga kā Eiropas Komisija to grib aprakstīt, vai arī tie ir brīnumstāsti, ka tikai tajos rajonos, kur mēs esam, ka tur tikai ir un citur kaut kur nav," norāda SIA "Verģi" valdes loceklis.
Pieņemot Eiropas Komisijas piedāvājumu, nozarei draudētu zaudējumi vairāku desmitu miljonu apmērā.
"Netiktu gūti plānotie ieņēmumi, kas tikai no zvejniecības ir septiņi miljoni, neskaitot apstrādi. Jo, kā jūs saprotat, brētliņa un reņģe aiziet tālāk uz apstrādi vai tiek saldēta, vai nodota konservu ražotājiem. Tie zaudējumi vēl nav aprēķināti."
Zivsaimnieki ir gatavi gan reņģu, gan brētliņu nozveju samazināt par 10% līdz 15%. Tāpat resursu saglabāšanas nolūkos viņi būtu ar mieru apturēt zveju vienu mēnesi gadā.
Savukārt Pasaules dabas fonda eksperti uzskata, ka piedāvātais kvotu samazinājums būtu mazākais, ko varētu darīt, lai uzlabotu reņģu un brētliņu populāciju Baltijas jūrā.
Eksperti saka – šo zivju populācija gadu no gada pasliktinās un pie tā vainojama ne tikai nozveja, bet arī piesārņojums, klimata pārmaiņas un citi apstākļi. Turklāt, neviens neesot izstrādājis ilgtermiņa plānu, kā zivis glābt. Arī zinātnieku aprēķini par nozveju esot neprecīzi, jo viņi neņemot vērā kopējo situāciju jūras ekosistēmā, bet tikai konkrētās sugas stāvokli. Tā apgalvo Pasaules dabas fondā.
"Mēs aizstāvam to, ka vajadzētu piekrist šim lielajam samazinājumam vismaz uz nākamo gadu un tad skatīties, kas notiek ar populāciju. Ja mēs turpinām zvejot šīs sugas, kas vēl ir nevis labā, bet tādā stāvoklī , ka vēl varam viņas zvejot, tad mēs novedam šīs populācijas līdz kritiskajam līmenim, kur mēs apdraudam to izmiršanu pilnībā. Viņuprāt, nozveju vajadzētu iepauzēt līdz brīdim, kad taps ilgtermiņa zivju apsaimniekošanas plāns Baltijas jūrai, paralēli palīdzot zvejniekiem šo periodu pārdzīvot," norāda PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
TV3 Ziņas Ššovakar sazinājās arī ar zemkopības ministru Armandu Krauzi. Viņš pastāstīja, ka Baltijas jūras reģiona valstu ministriem neoficiālās sarunās izdevies vienoties par kompromisu, kas būs tuvāks zinātnieku piedāvājumam. Tas nozīmē, ka nozvejas kvotu samazinājums būs, taču ne tik liels kā piedāvājusi Eiropas Komisija.
"Šobrīd gan Latvija, gan arī citas Eiropas valstis uzsver, ka Eiropas Komisija paredzējusi daudz lielāku nozvejas samazinājumu kā to iesaka zinātnieki. Piemēram, ja mēs runājam par brētliņu, tad zinātnieku ieteiktais samazinājums ir 10%, bet Eiropas Komisija piedāvā 23%. Labā ziņa, ka arī Dienvidu valstis uzskata, ka, ja Baltijas reģiona valsts ir vienojušās, tad ir jāiet uz šo kompromisu. Neformāls gala lēmums būs šovakar vēlu, bet oficiāli balsojums būs rīt no rīta un tad mēs zināsim konkrētus skaitļus," pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
