Rūk rekrutēto karavīru skaits: Tuvākie pieci gadi būs grūti
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pērn profesionālajā dienestā rekrutējuši pēdējos gados zemāko karavīru skaitu. Kā tas iespaido Valsts aizsardzības plānos noteikto mērķu sasniegšanu, un vai pašreizējās ģeopolitiskās situācijas apstākļos aktualizē jautājumu par obligāto militāro dienestu?
2021. gadā NBS rindas papildinātas ar 475 jauniem profesionālā dienesta karavīriem. Tas ir krietni mazāk nekā 2020. gadā, kad profesionālajā dienestā tika uzņemti 747 jaunie karavīri. Iepriekšējos piecos gados ik gadu tika rekrutēti vidēji 600 karavīru, kas atzīts par optimālo rādītāju.
NBS norāda, ka rekrutēšanas rezultāti ir atbilstoši šī brīža situācijai, ko raksturo pieaugoša konkurence darba tirgū, kā arī mērķauditorijas sarukums 18 līdz 35 gadu vecuma posmā.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Ainars Latkovskis (JV) Skaties.lv norāda uz rekrutēšanas rezultātu saistību ar situāciju darba tirgū – salīdzinoši zemu bezdarba līmeni, kā arī vispārējo algu pieaugumu, piemēram, būvniecības nozarē. Tas mazinot cilvēku vēlmi izvēlēties militāro karjeru.
Mazāk, bet ne kritiski maz
"Rekrutēšanas rezultāti 2021. gadā bija zemāki nekā vidēji iepriekšējos gados, bet ne kritiski zemi, lai iespaidotu NBS operacionalitāti un vēl jo vairāk NBS spēju attīstību. Kopumā 2021. gads ir beidzies ar pozitīvu bilanci un mērenu pieaugumu personāla skaita ziņā," skaties.lv skaidro NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
"Būtiskākais, kam Aizsardzības koncepcijā jāpievērš uzmanība, ir spējas, kas ir vitāli svarīgas valsts aizsardzības nodrošināšanā. Protams, profesionālā dienesta personāla skaits ir svarīgs, bet galvenokārt no skatpunkta, kas ir saistīts ar efektivitātes, nevis kvantitatīvajiem rādītājiem."
Turpretī, pēc Saeimas deputāta Edvīna Šnores (NA) domām, rekrutēto karavīru skaita kritums negatīvi iespaido bruņoto spēku veiktspēju. Kā piemēru politiķis min krīzi uz Polijas robežas, kad hibrīduzbrukuma atvairīšanai tika dislocēti 20 000 vīru. "Mēs jau paši sev varam uzdot jautājumu – kas būtu, ja hibrīduzbrukums būtu vērsts mūsu robežas sektorā, cik cilvēku mēs varētu izlikt uz robežas," spriež Šnore.
Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju līdz nākamā gada rudenim NBS spēju attīstības nodrošināšanai ir jāsasniedz vismaz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir 6600 karavīru. NBS komandieris apliecina, ka ir pārliecināts par šī mērķa sasniegšanu, neraugoties uz rekrutēto karavīru skaita sarukumu pērn. Kalniņš arī skaidro, ka NBS skaitliski ir audzis, neskatoties uz zemākiem rekrutēšanas rādītājiem pērn.
Ar reklāmas kampaņām vien nepietiks
Saeimas deputāti ir piesardzīgi, runājot par spēju līdz nākamā gada rudenim palielināt NBS profesionālo spēku sastāvu līdz astoņiem tūkstošiem vīru.
"Nesaku, ka tas nav reāli. Taču tas nevar balstīties tikai uz pievilcīgu atalgojumu un sociālajām garantijām, profesionālajam dienestam jāpiesaista cilvēki ar aicinājumu."
"Pie pašreizējās dinamikas es neredzu, kā mēs šo mērķi varētu sasniegt."
"Tuvākie pieci gadi bruņotajiem spēkiem būs grūti," vērtē Latkovskis. "Ja vēlamies sasniegt profesionālā dienesta skaitliskā sastāva mērķus, Aizsardzības ministrijai un NBS šajā posmā ir jādomā ne tikai par pievilcīgām reklāmas kampaņām karavīru piesaistīšanai."
Viņaprāt, uzmanība jāpievērš arī finansiālajiem aspektiem: "Aizsardzībai tērējam vairāk nekā divus procentus no IKP. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, iespējams, šajā jomā būs jāiegulda pat 2,5% no IKP. Varbūt pienācis laiks arī karavīru algu paaugstināšanai."
Arī Šnore aicina domāt par karavīru algas paaugstināšanu, vienlaikus mudinot uz dažādām citām aktivitātēm, kas vairo interesi par militāro dienestu un motivē tajā iesaistīties: "Pašlaik tas ir nepietiekams rezultāts. Mums vajag vairāk cilvēku bruņotajos spēkos – tas ir pilnīgi skaidrs."
Kā vienu no risinājumiem deputāts min ideju par obligātā militārā dienesta ieviešanu.
"Ir pietiekami daudz pasaules un Eiropas valstu piemēru, kur ar obligātā militārā dienesta palīdzību pilsoņi iegūst iemaņas, kā aizsargāt savu valsti. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tas būtu izmantojams ceļš," vērtē Šnore, atzīstot, ka Saeimā šobrīd tam nav atbalsta. "Mana pēdējo gadu pieredze Saeimā liecina, ka par realitāti šīs lietas diemžēl kļūst tikai tad, kad ir notikusi nelaime."
Obligātais dienests nav dienaskārtībā
"Kas attiecas uz ģeopolitiskās situācijas nemitīgo mainību un zināmu apdraudējumu, obligātais dienests nav risinājums ne NBS spēju pieaugumā, kas ir saistītas ar augsto tehnoloģiju un sarežģītu sistēmu ieviešanu un uzturēšanu, ne arī aizsardzības uzdevumu izpildē Latvijas kontekstā," uzskata NBS komandieris.
Obligātā militārā dienesta ideju neatbalsta arī Latkovskis: "Risinājums, kādu izvēlējusies Latvija, ir valsts aizsardzības mācība, kas pēc diviem gadiem būs obligāta visās skolās. Tā būs galvenā kalve, kur apgūstot nepieciešamās priekšzināšanas, jaunietis varēs apzināti izvēlēties militāro karjeru." Nākotnē tas nodrošināšot bāzi gan Zemessardzei, gan profesionālajai armijai, tiesa, rezultāti gaidāmi vien pēc vairākiem gadiem. Savukārt Šnore uzskata, ka aizsardzības mācības ieviešana skolās ir labāk kā nekas, tomēr tas esot nepietiekami, lai aizsargātu valsti grūtā brīdī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
