SAB direktors: Kiberspiegošana Latvijā vērsta pret politiķiem, žurnālistiem un valsts iestādēm

Joma, kurā Latvijai nedraudzīgi izlūkdienesti kļūst aizvien aktīvāki, ir kiberuzbrukumi un kiberspiegošana, kas vērsta gan pret konkrētām iestādēm, gan konkrētām personām. Pazīmes liecinot, ka ar to nodarbojas tieši Krievijas specdienesti.

Pretizlūkošanas dienesta vadītājs Jānis Maizītis par iestādes darbu valdību informēja aiz slēgtām durvīm. Žurnālistiem viņš atklāja, ka – vismaz SAB ieskatā – Krievijas specdienestu aktivitātes līmenis Latvijā ir saglabājies līdzšinējais.

Jānis Maizītis

SAB direktors

Varbūt nav krasu atšķirību starp 2015. gadu un 2016. gadu. Tas ir tāds vidēji mērens – tā varētu raksturot.

Māris Kučinskis

Ministru prezidents, ZZS

Situācija, salīdzinot ar to, kā varētu būt un kā reizēm tiek dramatizēts, ir gana tomēr droša Latvijā. Tā tiek uzraudzīta.

Tomēr virtuālajā telpā apdraudējums pieaug. Gan pret atsevišķiem politiķiem un žurnālistiem, gan valsts iestādēm notikusi kiberspiegošana. Gadījumi, kad ārvalstu dienestu rīcībā būtu nonācis valsts noslēpums, konstatēti nav. Tomēr var noprast, ka ārvalstu dienesti spējuši iegūt cita veida informāciju.

Jānis Maizītis

SAB direktors

Tā ir pietiekami interesanta izlūkošanas informācija, bet ne valsts noslēpums.

Vairākas pazīmes liecinot, ka ar to nodarbojas Krievijas dienesti, apstiprina Maizītis. Komentējot SAB pašreizējo kapacitāti veikt efektīvu pretizlūkošanu, iestādes vadītājs norāda uz pēdējos gados veikto SAB budžeta palielināšanu.

"Mēs saņemam vismaz pēdējos gados valdības atbalstu, mēs pilnveidojam savas spējas. Ņemot vērā, ka budžets pieaug iestādei, spējas arī pieaug," norāda Maizītis.

Tomēr, pēc premjera Māra Kučinska teiktā, pašlaik neesot plānu par turpmākiem finansējuma palielinājumiem Satversmes aizsardzības birojam.

Māris Kučinskis

Ministru prezidents, ZZS

Tas viss ir atkarīgs no tā, kas ir nepieciešams. Tā kā iepriekšējā gadā bija konkrētas vajadzības, tā kā valdība arī iespēju robežās to darīja. Šobrīd tādu jaunu pieprasījumu vai klajas nepieciešamības pēc pastiprināšanas noteikti nav.

Premjers norāda, ka ir jomas, par kurām Latvijas drošības dienesti varot lepoties, jo kiberaizsardzības jomā Latvijai palīdzību lūgušas arī citas valstis.