18 kapeikas no 101 rubļa algas: bezbērnu nodokli Latvijā atvilka līdz 1991. gadam
Jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) izteikumi valdības sēdē par bezbērnu nodokli sašūpoja Latvijas sabiedrību. Cik tad liels bija šis padomju laikos ieviestais nodoklis un kad Latvijas iedzīvotājus no tā atbrīvoja?
"Padomju laikā, kad pastāvēja apmēra ziņā niecīgs bezbērnu un mazģimeņu nodoklis, man jaunībā vairākus gadus to klusi atvilka no algas līdz noskaidroju, kas tas par nodokli," savulaik atmiņās dalījies rakstnieks, arī kādreizējais Saeimas deputāts Jānis Mauliņš ("Latvijas Vēstnesis", 6.02.2003.).
Seši procenti no algas
Okupācijas gados bezbērnu nodokli 6% apmērā no algas atvilka 20 līdz 50 gadus veciem vīriešiem, kuri nepildīja "bērnu radīšanas pienākumu", kā arī 20 līdz 45 gadus jaunām sievietēm, kuras bija precētas, bet šajā ziņā "slinkoja".
Pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā no padomju sistēmas mantotais "neprecēto, vientuļo un mazu ģimeņu (bezbērnu) nodoklis" Latvijas iedzīvotājiem bija jāmaksā vēl līdz gada beigām.
Ar Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) 1990. gada 18. jūlija lēmumu šāds nodoklis Latvijā tika atcelts no 1991. gada.
Lai arī 1990. gadā bezbērnu nodoklis Latvijas pilsoņiem vēl bija jāmaksā, no tā uzreiz atbrīvoja iedzīvotājus, kuru mēnešalga nepārsniedza 100 rubļu.
Bet samazināta bezbērnu nodokļa likme tika noteikta iedzīvotājiem, kuri mēnesī pelnīja līdz 150 rubļu. Ņemot vērā samazināto likmi, bezbērnu nodokļa apmērs šādas algas saņēmējiem svārstījās no 18 kapeikām (alga: 101 rublis) līdz 9 rubļiem (alga: 150 rubļi).
Ideja ir mirusi, lai dzīvo ideja
Kopš 1991. gada, kad bezbērnu nodoklis Latvijā ir atcelts, tā atjaunošanas ideja ik pa laikam izskan Saeimā. Tomēr šādai iecerei nekad nav bijis plašāka atbalsta.
Piemēram, 1996. gadā noraidot valdības grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti ieteikuši valdībai apsvērt iespēju ieviest papildu nodokļu likmes personām, kam nav bērnu, ieskaitot neprecētās personas. Toreizējais komisijas loceklis Jānis Lagzdiņš ("Latvijas Ceļš) skaidrojis, ka bezbērnu nodoklis varētu būt 2–5% apjomā.
Bezbērnu nodokļa ideja apspriesta arī 7. Saeimas laikā, deputātiem diskutējot par atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Jau sākumā pieminētais bijušais 6. Saeimas deputāts (Zīgerista partija) Mauliņš 2003. gadā "Latvijas Vēstnesī" publicēja savus bezbērnu nodokļa priekšlikumus, piedāvājot divus tā variantus:
- visām bezbērnu personām, kas vecākas par 25 gadiem, neatkarīgi no ienākumu lieluma jāmaksā vienāda summa — 120 latu (EUR 170) gadā.
- nodokli noteikt 10% apmērā katrai bezbērnu personai no 25 gadu vecuma līdz aiziešanai pensijā neatkarīgi no dzimuma un ģimenes stāvokļa.
Sprindžuks šai idejai 2022. gadā iepūtis jaunu dzīvību. Tiesa, pēc tam viņš atvainojies par to.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
