35% Latvijas iedzīvotāju viltus ziņas neatšķir no patiesības

Rīgas pilī piektdien augstākajā līmenī diskutēja par tā saucamajām "viltus ziņām". Jā, pēdējos gados publiskajā telpā vērojams būtisks propagandas materiālu pieaugums, tostarp, internetā klejo nepatiesi raksti, kas tiek pārpublicēti sociālajos tīklos un uz tiem var uzķerties katrs – tajā skaitā arī žurnālisti. Viltus ziņas no īstām neatšķir 35% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunas aptaujas rezultāti.

2017. gada 21. maijā 15:59

Jānis Zariņš, TV3 Ziņas

Augsta līmeņa diskusiju par viltus ziņu ietekmi uz Latvijas sabiedrību šodien rīkoja valsts prezidents, kurš uzsver, ka šobrīd sastopamies ar jauniem izaicinājumiem informatīvajā telpā.

Galvenā problēma ir sabiedrības nespēja atpazīt melus no patiesības. Trešdaļa iedzīvotāju savas prasmes šajā ziņā novērtējuši kā vājas. Kopumā viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt liela.

Ar nepatiesu informāciju un meliem sabiedrība tiek barota daudzās pasaules valstīs, tomēr pēdējos gados rekordiste šajā ziņā ir Krievija – kur ziņas izdomā pat nopietni mediji. Publicists un žurnālists Artēmijs Troickis uzskata, ka par šādu rīcību plašsaziņas līdzekļi būtu jāsūdz tiesā un jāapsver to slēgšana.

"Krievijā šajā ziņā situācija ir skumja, jo 95% preses, radio un televīziju kontrolē valsts, tāpēc ar viltus ziņu atmaskošanu un atspēkošanu neviens nenodarbojas. Tāpēc diemžēl tas jādara citiem, tostarp cilvēkiem Baltijā," sacīja Troickis.

Pēc Troicka teiktā Krievijas viltus ziņu galvenais mērķis ir politiskā labuma gūšana, pretstatot tā sauktās "Russkij mir" vērtības un Rietumus. Viltus ziņas tiek veidotas tā, lai cilvēki dzirdētu to, ko viņi grib dzirdēt.