80 gadu jubilejas "dāvanā" Covid‑19: pakāpjas stacionēto un mirušo pacientu skaits
Atšķirībā no gripas Covid-19 "uzdarbojās" arī vasaras mēnešos, tomēr pēdējās nedēļās Latvijā aug gan stacionēto pacientu, gan letālo gadījumu skaits. Vienlaikus statistika pagaidām ne tuvu nelīdzinās pīķa rādītājiem pandēmijas uzliesmojuma periodā un slimības gaita kopumā ir krietni vieglāka.
Septembra sākumā Anna svinēja savu 80 gadu jubileju un, kā pati smej, "dāvanā" no mīļajiem saņēma Covid-19. Lai arī vasarīgais laiks ļāva svinības rīkot dārzā, pāris dienas pēc svētkiem gaviļniece nonāca slimības gultā.
"Mašīnā saķēru to draņķi"
"Pēc ballītes tiku vesta mājās ar auto. Visticamāk, mašīnā arī saķēru to draņķi," spriež Anna. Arī vairāki citi jaunāki jubilejas svinētāji strīpā izslimojuši kovidu.
Pirmās piecas dienas slimības gaita bijusi smaga – vispārējs vājums, ožas un apetītes zudums, slikta dūša un caureja, pamatīgas iesnas un augsta temperatūra, stāsta seniore. Veiktais paštests bija pozitīvs.
Lai arī pirmās slimības dienas pašsajūta bijusi ļoti slikta, mediķu palīdzība sievietei nebija nepieciešama. Pēc vairākām dienām veselība pamazām sāka uzlaboties. Tomēr arī vēl pirmās nedēļas pēc pārslimošanas Annu pa laikam pārņem vispārējs vājums, kā arī jūtama pastiprināta svīšana pie nelielas fiziskas slodzes.
Jaunie paveidi nav tik nikni
Rīgā praktizējošā ģimenes ārste Inguna Riževa "tv3.lv" informē, ka viņas praksē pašlaik ir trīs Covid-19 pacienti, un visiem slimības gaita norit bez komplikācijām.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka cilvēka imūnās sistēmas atbilde ir neparedzama. Piemēram, kādu pacientu, kurš iepriekš Covid-19 delta variantu pārslimojis ļoti viegli, omikrona paveids "nogāzis" ar 39 grādiem.
"Vērtējot omikrona variantus, kas pie mums bija izplatīti jau arī pagājušajā sezonā, redzam diezgan stabilu tendenci, ka šiem paveidiem nav raksturīga tik smaga slimības gaita, kā tas bija pie deltas varianta," "tv3.lv" skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.
"Ja agrāk bija gadījumi, kad Covid-19 simptomi saglabājās divas un pat trīs nedēļas, šobrīd slimības formas ir vieglākas – tās var būt arī trīs līdz piecas dienas, kad cilvēks jau var atgriezties darbā."
Pagājušajā nedēļā miruši trīs pacienti
Kopš vasaras Covid-19 inficēšanās un hospitalizācijas gadījumu skaits ASV, Eiropā un Āzijā ir pieaudzis, taču joprojām ir būtiski zemāks par iepriekšējiem maksimumiem. Lai gan skaitļi ir nepilnīgi, jo daudzas valstis ir pārtraukušas sniegt datus par vīrusa izplatību, Pasaules Veselības organizācija (PVO) septembra sākumā lēsa, ka šobrīd pasaulē ar šo vīrusu slimnīcās ārstējas simtiem tūkstošu pacientu.
No šā gada sākuma arī Latvijā mainījās Covid-19 testēšanas algoritms, atsakoties no plašas testēšanas. Kopējā situācija tiek uzraudzīta, ņemot vērā notekūdeņu monitoringa rezultātus, slimnīcā nonākušo Covid-19 slimnieku skaitu un stacionēto pacientu testēšanas datus, kā arī mirstības rādītājus.
Atšķirībā no gripas Covid-19 cirkulācija turpinājās visu gadu, arī vasaras mēnešos, tomēr pēdējās nedēļās slimības izplatība piedzīvo pacēlumu.
SPKC dati rāda, ka vēl vasarā stacionēto pacientu vidū pozitīvo testu īpatsvars bija vidēji 14%, pēdējās nedēļās šis rādītājs pakāpies līdz 25 – 30%.
Vasarā Latvijas slimnīcās nonāca vidēji 16 Covid pacienti nedēļā, bet pagājušajā nedēļā stacionēto skaits palielinājās līdz 87.
Laikaposmā no jūnija līdz augustam caurmērā ik nedēļu Latvijā reģistrēts viens ar Covid-19 saslimšanu saistīts nāves gadījums. Bet pagājušajā nedēļā bija trīs nāves gadījumi, aizpagājušajā nedēļā reģistrēti divi mirušie Covid-19 pacienti.
"Stacionēto Covid-19 pacientu vidū izteiktu grupu veido cilvēki virs 80 gadiem," atzīmē Arāja. "Ja runājam par nāves gadījumiem, tad, piemēram, pagājušajā nedēļā tie bija pacienti vecumā virs 60 gadiem."
Arī jaunais paveids ir klāt
Lai arī Covid-19 jaunais – "Eris" – paveids laboratoriski pacienta asins analīzēs Latvijā vēl nav konstatēts, tā "ierašanos" mūsu valstī jau uzrāda notekūdeņu monitorings.
"Balstoties to valstu novērojumos, kur jau piedzīvota plašāka jaunākā Covid-19 paveida izplatība, slimības norise pamatā ir vieglā formā līdzīgi kā omikrona gadījumā."
Vienlaikus SPKC pārstāve atgādina par riska grupām – senioriem virs 65 gadu vecuma un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un novājinātu imunitāti, kuriem slimība var izpausties smagākā formā.
Vieglāka slimības gaita, bet ne visiem
Runājot par vakcināciju, Arāja izceļ minētās riska grupas, piebilstot, ka ikviens ir aicināts padomāt par vakcināciju gan pret gripu, gan pret Covid-19.
"Vakcināciju var veikt pie sava ģimenes ārsta, iepriekš sazinoties un vienojoties par laiku. Atšķirībā no gripas vakcīnas Covid-19 vakcīnu ikvienam apmaksā valsts."
"Šobrīd Latvijā ir ienākusi arī jaunā uzlabotā Covid-19 vakcīna. Pagājušajā nedēļā jau 28 ārstniecības iestādes to ir saņēmušas," informē SPKC pārstāve.
Par vakcinēšanos maza interese
Aina Ingunas Riževas ģimenes ārsta praksē liecina, ka pacientu vidū par vakcinēšanos pret Civid-19 nav lielas intereses
"Cilvēki izvairās pat pieminēt šo jautājumu, lai tikai viņiem nepiedāvātu vakcinēties pret Covid-19. Dzirdot šādu priekšlikumu, pārsvarā visi atgaiņājas."
Ģimenes ārsta prakse ir pasūtījusi vakcīnas, bet pagaidām uz tām pierakstījušies vien divi vai trīs pacienti.
Riževa arī atzīst, ka ilgāku laiku trūcis skaidrības par vakcināciju: "Bija tikai minējumi – varbūt vajadzēs, varbūt rudenī."
"Tikai septembrī parādījās informācija, ka var pasūtīt gan gripas, gan Covid-19 vakcīnas, ka tās nebūs obligātas un ir rekomendētas noteiktām pacientu grupām," skaidro ģimenes ārste.
Jautāta, ko ārste ieteiktu pacientam, kurš interesējas, vai vakcinēties, Riževa teic: "Man ir kolosāla atbilde. Ja pacientam nav īpašas hroniskas saslimšanas un viņš vēl turklāt ir pārslimojis Covid-19, es teiktu, ka jāizlemj pašam – vakcinēties vai nē."
Ja saslimsti – zvans ģimenes ārstam
Runājot par ieteikumiem jau sasirgušam pacientam, Riževa aicina vispirms sazvanīt ģimenes ārstu: "Tad iesaku slimniekam veikt paštestu un paziņot par rezultātu. Ja tests ir pozitīvs, uz vairākām dienām cilvēks ir uz slimības lapas un atveseļojas."
"Diemžēl ir cilvēki, kuri jo slimāk jūtas, jo ātrāk ierodas ģimenes ārsta kabinetā," atzīst daktere.
"Ja ir kādas saslimšanas pazīmēs, pirmais ir zvanīt ģimenes ārstam un viņš tālāk pateiks, ko darīt. Aicinu neskriet uz poliklīniku akūtās stundās starp bērniem un visiem pērējiem."
"Ja jūti kaut mazākās saslimšanas pazīmes, nedodies uz darbu, lai neaplipinātu kolēģus," aicina SPKC pārstāve. "Pat ja Covid-19 tests ir negatīvs, tas var būt kāds cits vīruss. Izārstējos, tad dodos sabiedrībā."
Paštests, nevis laboratorija
Jāpiebilst, ka valsts Covid-19 paštestus vairs nenodrošina, bet tos iespējams pašam iegādāties aptiekā. Tāpat arī atšķirībā no pandēmijas uzliesmojuma laika sasirgušie vairs netiek aicināti veikt laboratoriskas analīzes, kas apstiprinātu Covid-19, turklāt valsts šādas analīzes vairs neapmaksā.
"Galvenais jau ir ārstniecības process, kurā tad ģimenes ārsta uzraudzībā cilvēks veseļojas," atzīmē Arāja, piebilstot, ka iepriekš laboratorijas analīžu veikšana bija sasaistīta ar vairākiem citiem faktoriem, tostarp sertifikātiem un vakcināciju.
"Analīžu nepieciešamību izvērtē ģimenes ārsts, piemēram, ja ir svarīgi noskaidrot slimības cēloni. Bet pamatā tas ir paštests mājās. Un slimniekam nav jādodas uz laboratoriju."
Ārste mudina vēdināt telpas
Runājot par iespējamiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Arāja uzsver, ka tas šobrīd ir vairāk individuālās atbildības jautājums.
"Saslimušajam ir pienākums izolēties attiecībā pret sabiedrību, saviem kolēģiem un arī pret savu veselību, lai, piemēram, izvairītos no komplikācijām," viņa skaidro.
Vienlaikus SPKC pārstāve aicina cilvēkus izvērtēt situācijas, kurās, iespējams, būtu vēlama sejas aizsargmaskas lietošana vai pat izvairīšanās no kāda pasākuma apmeklējuma.
Viņa arī atgādina, ka ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes centri, kur pastāv augstāki riski, uz laiku var noteikt apmeklējuma ierobežojumus vai prasīt sejas aizsargmasku lietošanu.
Bet ģimenes ārste Riževa aizliegumu un ierobežojumu vietā aicina koncentrēties uz prevenciju.
"Ķersimies pie vēdināšanas. Mēģināsim iestāstīt cilvēkiem, ka arī apkures sezonā telpas regulāri jāvēdina, lai arī kā gribētos taupīt uz siltumu."
Gaisa kvalitāte telpās, telpu vēdināšana un pasākumu rīkošana piemērotās telpās, – priekšnoteikumus uzskaita Riževa. "Dažkārt tas pat neprasa naudas ieguldījumus – vienkārši starpbrīdī izvēdināt klasi."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
