Aglonā pilnā sparā rit Marijas Debesīs uzņemšanas svētki; ieradušies svētceļnieki no visas Latvijas
Daudzi kristieši šajās dienās dodas uz Aglonu, kur notiek viens no svarīgākajiem ikgadējiem katoļu kopienas notikumiem – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Organizatori prognozē, ka tieši trešdien, 14. augustā, gaidāms vislielākais cilvēku pieplūdums, jo gaidāms Krusta ceļš, kas ir visplašāk apmeklētais svētku pasākums.
Trešdienas, 14. augusta, vakarā Aglonā bija ieradušies vairāk nekā tūkstoš svētceļnieku, un tas ir vairāk nekā pērn.
"TV3 Ziņas" uzrunātais Aleksandrs mērojis 120 kilometrus no Rēzeknes novada Sarkaņiem. Svētceļniekam tas dod iespēju rast iekšēju gara sakopotību. "Caur svētceļojumu mēs varam pārvarēt kaut kādas savas iekšējās krīzes. Savas garīgās krīzes, sakārtot attiecības. Caur kopību, caur sevis dāvāšanu mēs varam nostiprināt, veidot savas attiecības," tā uzskata Aleksandrs.
Gluži kā citi ticīgie, arī viņš ieradies uz svētku galveno kulmināciju – Krusta ceļu. Priesteru meditācijas ir iespēja izdzīvot Kunga ciešanu piemiņu, tādā veidā piedzīvot tās caur sirdi un prātu. "Paanalizēt, ko mēs darām savā dzīvē," teic Aleksandrs.
"Ko dod svētki? Dod to garīgo pacēlumu. Tas ir pats svarīgākais. Un arī šie svētki gan kā katoļticīgajiem, bet arī visām citām konfesijām, dod šo garīgo pacēlumu, kurā mēs spējam vienoties un izdzīvot šos svētkus."
Gan Aglonā, kā arī citviet pasaulē tieši augusta vidū ticīgie atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanu.
Latvijas katoļticīgo vidū šie ir vieni no lielākajiem Marijas godam veltītie svētki, un tieši Aglonas bazilikā šī tradīcija aizsākusies jau 18. gadsimtā.
Svētki sākās jau 11. augustā, bet to kulminācija gaidāma 14. augusta vakarā, kā arī 15. augustā.
Aleksandrs, kas mērojis 120 kilometrus garu ceļu no Sarkaņiem, Rēzeknes novadā. "Šogad ceļš bija ar saviem izaicinājumiem. Bet, kāpēc es piedalos svētceļojumā. Svētceļojums dod mums tādu iekšēju gara sakopotību. Caur svētceļojumu mēs varam pārvarēt kaut kādas savas iekšējās krīzes. Savas garīgās krīzes, sakārtot attiecības. Caur kopību, caur sevis dāvāšanu mēs varam nostiprināt, veidot savas attiecības.
Cilvēki pulcējas uz galveno kulmināciju – uz krusta ceļu, kur , caru priesteru meditācijām mēs varēsim izdzīvot kunga ciešanu piemiņu un tādā veidā uzklausot – ko mums caur meditācijām grib pateikt priesteri, mācītāji, un tādā veidā mēs to varam izvest caur savu sirdi, caur savu prātu, un izanalizēt, ko mēs darām savā dzīvē
Svētki, ko dod – to garīgo pacēlumu dod. tas ir pats svarīgākais. un arī šie svētki, gan kā katoļticīgajiem, bet arī visām citām konfesijām, dod šo garīgo pacēlumu, kurā mēs spējam vienoties un izdzīvot šos svētkus.
Dažādas svētās mises un pasākumi turpināsies arī rīt. Plkst. 12 notiks svētku galvenais dievkalpojums, kuru vadīs Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
