Valsts augu aizsardzības dienests pirmdien īpašā akcijā atgādināja, ka sēklas, augus vai stādus Latvijā ievest ir aizliegts. Un sevišķi bīstami ir svešzemju kaitīgie organismi, kas ar šādiem "zaļajiem" suvenīriem pie mums nokļuvuši no trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības (ES).
Atgriežoties Latvijā pēc ceļojumiem uz eksotiskām valstīm, iedzīvotāji visai bieži mēdz kā suvenīrus censties atvest sēklas, puķu sīpolus, nelielus dēstus un stādus, lai pēc tam audzētu puķupodos vai savā piemājas dārzā. Taču tas ir liels drauds Latvijas augiem un pat mežiem, jo uz šiem zaļajiem suvenīriem baktērijas, sēnīšu infekcijas un kaitēkļi ar acīm nav saskatāmi. To pasažieriem lidostā pirmdien ar mikroskopu rādīja Valsts augu aizsardzības dienesta eksperti, lūdzot cilvēkus nevest nekādus stādu materiālus no valstīm, kas ir ārpus ES.
Kristīne Lifānova
Valsts augu aizsardzības dienesta vadītāja
Ja mēs ES zinām, kā tiek ražotas sēklas, un mums ir izsekojamība, tad no trešajām valstīm to ir grūti izkontrolēt. Mēs nevaram zināt, kā šīs sēklas tiek sagatavotas trešajās valstīs, kur jūs tās pērkat – uz tirgus sveramās, nevis iesaiņotas, tie varianti dažādi.
Valsts augu aizsardzības dienests lūdz ceļotājus Latvijā neatgriezties arī ar eksotiskās valstīs pirktiem augļiem un dārzeņiem.
"Var būt paslēpusies kāda baktērija, ko neredzat. Mizu izmeta ārā atkritumos un tad nonāk vidē," min Lifānova.
Lidostā uzrunātie ceļotāji atzīst, ka esot kārdinājums ir atvest "zaļos" suvenīrus. Par slimību ievazāšanu nesatraucas, bet gan baidās no muitas darbiniekiem, kuri somās atrastu sēklas, noslēptos augus vai dēstus.
Līga
pasažiere lidostā "Rīga"
Tā vispār ir tūristu slimība kaut ko atvest un iestādīt puķu podā, esmu to darījusi. Man ir veicies, aug, un es priecājos. Braucam uz Kasablanku, Maroku.
Vaicāta vai plāno kaut ko atvest atpakaļ, Līga norāda – iespējams. Šādas akcijas viņai nepalīdzot.
Savukārt cita pasažiere norāda, – viņa izjūt bailes, ka muita apturēs.
Vēl kāds pasažieris min: "Jāsaka tā, ka ir kārdinājums kaut ko paņemt. Bet ir bailes, ka tas, kas vests no siltajām zemēm pie mums uz mēreno joslu, pie mums neieaugs.
Lai neiekļūtu nepatikšanās ar muitas darbiniekiem, ceļotāji aicināti vairāk informācijas iegūt augu aizsardzības dienesta mājas lapā. Ekspertus biedē, ka, piemēram, Ķīnā ir iespējams nopirkt dzīvus kukaiņus suvenīru iesaiņojumā.
Kristīne Lifānova
Valsts augu aizsardzības dienesta vadītāja
No viena inficētā koka var aiziet bojā vesels mežs, līdz ar to zaudējums Latvijas ekonomikai. No viena kukainīša, ja viņš noslēpjas un pēc tam pielāgojas Latvijas apstākļiem, tas rezultāts var būt graujošs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Guna Sprūde skaidro: "Piemēram, koksnes nematodi mēs šeit negribam. No Amerikas ir ievesta Eiropā. Portugālē nācās izcirst diezgan daudz mežus, to mēs negribam. Viņai ļoti garšo priedes, mums priežu ir daudz."
Valsts augu aizsardzības dienests gan atzīst, ka tūristi ne vienmēr ir lielākie grēkāži – diemžēl tieši profesionālie stādu audzētāji un stādāmo materiālu tirgotāji Latvijā ievazājuši, piemēram, bakteriālo iedegu un kartupeļu lapgrauzi.
