"Amnesty" apsūdz Latviju vardarbībā uz Baltkrievijas robežas, pat migrantu spīdzināšanā

Cilvēkus, kuri Latvijā mēģināja iekļūt no Baltkrievijas, piekāva un pazemoja robežsardzes iestādes, teikts jaunajā "Amnesty" ziņojumā, kuram dots nosaukums "Atgriezies mājās vai nekad neiznāc no meža". Latvijas valdība noliedz, ka amatpersonas būtu izmantojušas nepamatotu spēku, un norādījušas, ka pasākumi veikti nelikumīgas robežšķērsošanas dēļ.

Kā uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs "Amnesty" jau zināmu laiku ir zaudējis jebkādu uzticamību. Šis ziņojums vēlreiz apliecinot savulaik cienījamas cilvēktiesību organizācijas pilnīgu degradāciju. "Latvija šīs izdomātās apsūdzības noraida," uzsver ministrs.

Already for some time @amnesty has lost any credibility and this report further proves complete degradation of once respected human rights organisation. Latvia rejects these bogus accusations https://t.co/52FNT5W4SP

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 13, 2022

Lukašenko rīkots hibrīduzbrukums

Kad 2021. gada vasaras sākumā pie Baltkrievijas un ES robežām tuvojās migranti un bēgļi, Latvija, Lietuva un Polija paziņoja, ka viņu pārvietošanās ir Lukašenko režīma radīts "hibrīduzbrukums". Visas trīs ES dalībvalstis ātri ieviesa pasākumus, kas ļāva pielietot spēku, un bieži vien ar varu nogādāja cilvēkus atpakaļ Baltkrievijā, faktiski uz laiku atceļot viņu tiesības lūgt patvērumu, atzīmēts ziņojumā.

Līdz ar to Latvijai un citām minētajām valstīm neesot izdevies aizsargāt indivīdus un ģimenes no Baltkrievijas rīcības, kas vēlējās izmantot bēgļus un migrantus politiskiem mērķiem. Patiesībā arī minētās valstis pret migrantiem veikušas cilvēktiesību pārkāpumus.

"Šķita, ka Eiropas Komisija pilnībā atbalstīja šo triju valstu veiktos pasākumus, tādējādi pastiprinot "hibrīddraudu" argumentāciju," secinājuši cilvēktiesību aizstāvji.

"Amnesty International" ziņojumā, kurā vērta Latvijas rīcība, aprakstīta iespējamā varas ļaunprātīga izmantošana, patvaļīga aizturēšana, slikta izturēšanās, nedroši un antisanitāri apstākļi un pat spīdzināšana.

Stumdīti, nakšņojuši sniegā, sisti

Piemēram, tiek citēts kāds irākietis Zaki, kurš sacījis, ka trīs mēnešu laikā pie robežas ticis pārvietots uz priekšu un atpakaļ vairāk nekā 150 reizes, tostarp dažkārt pat astoņas reizes dienā.

Cits irākietis Adils sacījus, ka viņš un citi migranti gulējuši mežā uz sniega: "Mēs mēdzām iekurt ugunskuru, lai sasildītos, tur bija vilki, lāči, bet tāpēc, ka mums bija uguns… tie baidījās." Vienlaikus viņš piebildis, ka Latvijas varas iestādes nav sagādājušas laika apstākļiem atbilstošu apģērbu.

"Amnesty" norāda, ka migranti, tostarp bērni, patvaļīgi aizturēti nezināmās vietās Latvijas mežā un pēc tam atgriezti Baltkrievijā.

Daudzi saskārušies  ar sitieniem un elektriskās strāvas triecieniem ar elektrošoka ierīcēm, tostarp, skarot dzimumorgānus. Daži tikuši atgriezti "brīvprātīgi" savās mītnes zemēs.

"Mēs gribam advokātu, kur ir ANO, mūsu tiesības?"

"Viņi iedeva mums dokumentus, sakot, ka, ja mēs atgriezīsimies Irākā, mums iedos naudu, un es teicu: "Man nevajag naudu, ja es atgriezīšos Irākā, manai dzīvībai draudēs briesmas." [Latvijas amatpersonas] teica: "Tā nav mana problēma"… mēs viņiem teicām: "Mēs gribam advokātu, kur ir ANO, mūsu tiesības?", un viņi mums teica: "Jums visiem Latvijā nav nekā, nekādu tiesību," ziņojumā citēts 28 gadus vecais Omārs no Irākas, kurš Latvijā uzturējies no 2021. gada rudens līdz 2022. gada februāra beigām.

Omāra pieredze liecinot, ka cilvēkiem, kas no Baltkrievijas centās iekļūt Latvijā, tiesību nebija. "Tā vietā Latvijas varas institūcijas pārkāpa tiesības meklēt patvērumu; nelikumīgi un bieži vien vardarbīgi virzīja cilvēkus atpakaļ Baltkrievijas virzienā, vairākkārt piemērojot atpakaļstumšanas darbības; spīdzināja cilvēkus un izturējās pret viņiem slikti; daudzas personas pakļāva pārmērīgam spēkam; un patvaļīgi aizturēja cilvēkus slepenās vietās, ko, iespējams, dažos gadījumos varētu uzskatīt par piespiedu pazušanu," norāda "Amnesty".

Norāda uz atšķirīgu pieeju

Latvijas valsts pārstāvju pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu saraksts esot garš un šokējošs. Turklāt "Amnesty" ziņojuma autori norāda uz kraso atšķirību, kā Latvijā uzņēma no Ukrainas kara bēgošos cilvēkus un "Baltkrievijas migrantus".

Latvijas iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ziņojumā iekļautajā rakstiskā atbildē aizstāvējis valdības veiktos pasākumus uz robežas ar Baltkrieviju.

"[Izņēmuma stāvokļa] rīkojums tika pieņemts, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību," viņš norāda. Ministrs arī norādījis, ka varas iestādes nav guvušas pierādījumus tam, ka amatpersonas pret robežšķērsotājiem izmantojušas īpašos līdzekļus.

Kādi ir "Amnesty" ieteikumi Latvijai

Pamatojoties uz ziņojumā konstatēto, "Amnesty" aicina Latviju nekavējoties pārtraukt bēgļu un migrantu atpakaļstumšanu uz Baltkrieviju un nodrošināt "nerepatriēšanas principa ievērošanu, nenosūtot nevienu tur, kur viņus var pakļaut reālam vajāšanas vai citu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu riskam vai kur viņiem draudētu turpmāka izraidīšana".

Organizācija mudina nekavējoties atcelt 2021.gada 10.augustā pasludināto ārkārtējo situāciju un turpmāk atturēties no ārkārtējās situācijas pasludināšanas vai citiem ārkārtas pasākumiem, kas "ļauj atkāpties no valsts saistībām cilvēktiesību jomā migrācijas kontekstā". "Amnesty" aicina radīt apstākļus, lai neatkarīgas organizācijas varētu netraucēti apmeklēt pierobežas apgabalus, sniedzot humāno palīdzību, juridisko informāciju un pārstāvot cilvēkus pie robežas.

Latvija tiek mudināta atjaunot patvēruma pieejamību visā Latvijas teritorijā bez izņēmumiem, kā arī nodrošināt visiem patvēruma meklētājiem taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras pieejamību.

Cilvēktiesību aktīvistu ieskatā, Latvijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka migranti un bēgļi var praktiski un efektīvi iesniegt patvēruma pieteikumus robežšķērsošanas vietās. Šādu pasākumu klāstā būtu jāietver citos sauszemes robežu apgabalos atklāto cilvēku drošu transportēšanu uz robežšķērsošanas punktiem, ja viņi vēlas lūgt patvērumu.

Tāpat ziņojuma autori aicina nodrošināt, ka neatkarīgiem novērotājiem uzraudzības un konsultāciju nolūkos ir netraucēta piekļuve robežšķērsošanas punktiem, kā arī "steidzami, ātri, neatkarīgi, objektīvi un efektīvi izmeklēt visus ziņojumā aprakstītos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp pārmērīgu spēka lietošanu un fizisku vardarbību, piemēram, spīdzināšanu, nelikumīgu aizturēšanu teltīs pie robežas un, iespējams, piespiedu pazušanu".

"Pietiekamu un ticamu pierādījumu gadījumā visas par kriminālatbildību aizdomās turamās personas jāsauc pie atbildības taisnīgā tiesā," piebilst ziņojuma autori.

Jāatgādina, ka pagājušajā gadā  bija vērojams milzīgs cilvēku skaita pieaugums, kas mēģināja no Baltkrievijas ieceļot Latvijā, Polijā un Lietuvā.

Eiropas Savienība apsūdzēja Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko par apzinātu migrantu plūsmas organizēšanu, atriebjoties par sankcijām, kas tika ieviestas, reaģējot uz masu protestu apspiešanu Baltkrievijā.