Ancei no "Latvijas Lepnums" ģimenes nepieciešama palīdzība – aicina ziedot meitenītes ārstēšanai

Labdarības fondā BeOpen atvērts konts mērķziedojumiem Ancei. No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas maksa. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim.

Ar Kļaviņu ģimeni fonds iepazinās pirms trim gadiem. Tā dzīvo Mālupes pagastā, netālu no Alūksnes. Ancei toreiz nebija pat divu gadiņu. Viņai bija nepieciešamas cilmes šūnu transplantācijas procedūras Polijas klīnikā, lai iespējami saglābtu meitenītes veselību.

Projektā "Zaļā lampa" labdarības fondā BeOpen meitenītei tika atvērts palīdzības konts. Nedēļas laikā tika saņemti ziedojumi 36 tūkstošu eiro apmērā. Triju gadu laikā Ancītei vairākas reizes veikta cilmes šūnu transplantācija Polijas klīnikā, vairākas reizes izieti ilgtermiņa rehabilitācijas kursi Slovākijas klīnikā, papildus saņemta palīdzība arī Latvijā.

Kad mazulīte tika paņemta no bērnunama, protams, Ivita ar vīru zināja, ka Ancei ir veselības problēmas, taču to, kas atklājās vēlāk, bija grūti iedomāties.

Meitenīte nokļuva slimnīcā ar krampjiem, bezsamaņā. Izmeklējot bērniņu, atklājās, ka Ancītei pirmajos četros dzīves mēnešos ir lauztas abas rokas, abas kājas, vairākas ribas, neskaitāmi galvas smadzeņu bojājumi, asinsizplūdumi smadzenēs un pat plaisa galvaskausā. Traumas bijušas dažādu vecumu, tās nebija gūtas vienā reizē, bet vairākās, un visi lūzumi sadzijuši bez sniegtas medicīniskās palīdzības. Iemesls – vardarbība. Bet Ance piedzima vesela.

Četru mēnešu vecumā Ancīte neturēja galvu, nesēdēja, ēda caur zondi, nesmaidīja, emocijas neizrādīja. Viņai bija bail pieskarties. Smagākais bija biežās epilepsijas lēkmes, kuras pirmo divu dzīves gadu laikā Ancei bija katru dienu, vairākas reizes dienā, pat 20 reizes dienā. Pēc lēkmēm Ance gauži raudāja. No gūtajām traumām redzes nervā attīstījās atrofija, un meitenīte kļuva neredzīga.

Cilmes šūnu transplantācija izrādījās efektīva, un divu gadu laikā Ances stāvoklis uzlabojās. Tagad viņa var sēdēt ratiņos, daļēji turēt galvu, viņu var drošāk paņemt rokās, apskaut, piespiest sev klāt. Viņa tagad var pagaršot nedaudz arī no karotītes, nevis ēst tikai caur zondi. Meitenīte iemācījusies izpaust savas emocijas, iemācījusies smieties, saņemot ģimenes lielo mīlestību. Pats galvenais –  Ancei pazuda epilepsijas lēkmes. Diemžēl, redzi meitenītei atgūt neizdevās. Bet ir cerības kaut daļēji uzlabot redzes funkciju, jo pēc terapijas ar cilmes šūnām šobrīd meitenīte spēj atšķirt tumsu no gaismas, viņa pagriež galviņu gaismas virzienā.

Lai Ancītes fizisko stāvokli turpinātu attīstīt un uzturēt iespējami labākā stāvoklī, cilmes šūnu transplantācija ir jāturpina, tāpat jāturpina rehabilitācijas kursi rehabilitācijas centrā Adeli, Slovākijā. Šobrīd Ancītei ir stipri sasprindzināti muskuļi, tāpēc sāpīgi ir sēdēt un stāvēt. Ļoti grūti viņu apģērbt. Stiprās spastikas dēļ ir bažas par iespējamiem gūžas locītavu izmežģījumiem. Vienlaikus, nevienādi saspringstot muskuļiem, veidojas asimetriska stāja, un kreisā kājiņa "’paliek’’ īsāka. Pēc pēdējā rehabilitācijas kursa Slovākijā šī asimetrija tika veiksmīgi novērsta. Diemžēl, lai uzturētu bērniņu bez būtiskām deformācijām un lai nebūtu vajadzīga koriģējoša operācija, rehabilitācija jāturpina.

Pirms trim gadiem saziedotie līdzekļi ir izsmelti, un turpmākajai Ancītes dzīves kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams mūsu visu atbalsts.

"Latvijas Lepnums" Ivita Kļaviņa, kura ģimenes siltumu devusi pieciem audžubērniem, tostarp īpašajiem

Par cilmes šūnu transplantāciju

Iepriekšējos gados Ancīte ir bijusi jau vairākas reizes klīnikā Polijā. Tagad cilmes šūnu transplantācijas kursu Ancei un daudziem citiem  Latvijas bērniem piedāvā klīnikā Slovākijā.

Cilmes šūnu terapija ir milzīgs izrāviens medicīnā, jo tikai šīs šūnas spēj pārvērsties veselīgos funkcionālos  neironos un atjaunot skarto bērna smadzeņu daļu darbību. Ievadot asins plūsmu slimā bērna smadzenēs, cilmes šūnas "pielīmējas" pie izdzīvojušajiem neironiem un sāk dalīties, "atdarinot" normālas šūnas. Tādējādi, līdz ar normālu galvas smadzeņu audu struktūru tiek atjaunotas arī zaudētās orgānu funkcijas. Vislielākā efektivitāte vērojama, ārstējot mazuļus – augošā organismā ir daudz lielākas izredzes gūt panākumus, nekā jau izveidojušos.