Apmāca speciālistus, kuri reģionos sniegs atbalstu vardarbībā nonākušajiem
Vidēji 300 gadījumi gadā – tāda ir statistika par policijā uzsāktajiem kriminālprocesiem, kuros figurē bērnu seksuālā izmantošana. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Speciālisti pārliecināti – joprojām ir arī ļoti daudz noklusētu gadījumu, kuri, visticamāk, uzpeldēs pēc vairākiem gadiem. Kā saprast un palīdzēt šajā situācijā nonākušajiem? Latvijā tiek veidots profesionāļu tīkls, kas reģionos sniegs atbalstu vardarbībā nonākušajiem.
Lai arī cik skarbi tas izklausītos, bet tendenci, ka ziņojumu par bērnu seksuālu izmantošanu kļūst vairāk, speciālisti vērtē pozitīvi. Tas liecinot vien par to, ka sabiedrība iemācījusies atpazīt šādus gadījumus.
"Līdz ar to no šiem cipariem nevajag baidīties, sabiedrība paliek veselāka, viens otram pievēršam uzmanību. Un, iespējams, šo vardarbību atpazīstam," saka Laura Lediņa, Bērnu aizsardzības centra "Bērna māja" vadītāja.
Pasaules statistika rāda, ka katrs piektais bērns, iespējams, cietis no izmantošanas, savukārt Latvijas pētījumi liecina, ka pie mums tas ir katrs devītais.
"Seksuāla izmantošana bijusi vienmēr un apmēri līdzīgi. Tikai līdz šim noliedza, nezināja! Šobrīd biežāk un vairāk meklējam palīdzību," norāda Laila Balode, centra "Dardedze" eksperte.
Un psihologs ir viena no svarīgākajām atbalsta personām! Tāpēc, lai veidotu profesionāļu tīklu visā Latvijā, Bērnu aizsardzības centrs uzsācis padziļinātu apmācības programmu speciālistiem no reģioniem.
"Bērna mājas" funkcija – nopratināt, sniegt medicīnisko un psiholoģisko atbalstu – zem viena jumta. Šobrīd pie mums nonāk bērni uz nopratināšanu no visas Latvijas. Un, ja uz nopratināšanu var atvest, tad uz rehabilitāciju, kur ir vajadzīgas 10, 20 un vairāk konsultācijas, nevar! Tad draudzīgāk, ja tas ir tuvāk dzīvesvietai."
Uz šīm apmācībām pieteikusies arī siguldiete, psiholoģe Solvita Krūklīte, kura ikdienā palīdz bērniem pārvarēt seksuālās vardarbības radītās sekas. Viņa pārliecināta, ka apmācību kurss, kurā iesaistīti speciālisti no visiem reģioniem, uzlabos rehabilitācijas pieejamību ikvienam bērnam Latvijā.
"Viņi ir apjukuši. Gatavi runāt, bet nesaprot, kas ar viņiem noticis. Saglabājas sajūta, pēcgarša, ka kaut kas nav kārtība, bet baidās stāstīt. Un dažreiz 30-60 dienu rehabilitācijas programma par īsu," stāsta psiholoģe.
Bērniem, kas piedzīvojuši dzimumnoziegumus, bieži vien pietrūkst zināšanu par savu ķermeni un par robežām, kuras citi nedrīkst pārkāpt. Tāpēc vecāku uzdevums ir runāt ar savām atvasēm un izglītot viņus seksuālās uzvedības jomā, jo zinošs bērns ir arī pasargāts bērns.
"Bērnam būtu jāiemāca mazo biksīšu princips. Ka ir lietas, kur pieaugušais cilvēks nedrīkst ne pieskarties un nekādā veidā mijiedarboties."
Uzklausīt un ticēt savam bērnam, tas ir vēl viens ļoti svarīgs atgādinājums vecākiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
