Aprit gads kopš pirmā Covid‑19 pacienta Latvijā. Ko esam secinājuši, un kam gatavoties turpmāk?
2. martā aprit gads, kopš Latvijā atklāja pirmo Covid-19 saslimušo, un mūsu ikdiena pakāpeniski pārvērtās. Diemžēl velti cerēt, ka ierasto dzīvi tik drīz atgūsim. Tieši pretēji – galvenajā Covid-19 ārstniecības iestādē jau gatavojas nākamajam vilnim ar vēl lielāku stacionējamo pieplūdumu.
Austrumu slimnīcā atkal izjūt pakāpenisku Covid-19 pacientu pieplūdumu. Uz brīdi bija ļauts uzelpot. Nu jau mediķi gatavojas nākamajam vilnim, saprotot, ka tas būs agresīvāks par iepriekšējo – vienlaikus smagu gadījumu un tādu, kuriem nepieciešama stacionēšana, būs vēl vairāk nekā Ziemassvētkos.
Šā gada pirmajos divos mēnešos vien intensīvajās nodaļās ārstējušies teju tikpat pacientu kā pagājušajā gadā kopā.
Pirms gada daudz jauna un nezināma par vīrusu bija ne vien sabiedrībai, bet arī pašiem ārstiem un epidemiologiem. Tāpēc arī bailes un pietāte pret ierobežojumiem bija daudz lielāka. Tagad daļa sabiedrības izturas bravūrīgi, citi ir vienkārši noguruši no šā visa.
Cilvēcīgi noguris jūtas arī pats RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba, kurš pakļauts tieši tiem pašiem ierobežojumiem kā visa pārējā sabiedrība. Savā ziņā gan tagad esot vieglāk. Lai arī zāļu Covid-19 slimniekiem joprojām nav, ir uzkrāta pieredze.
Tā, piemēram, pierādījies, ka mākslīgā plaušu ventilācija var glābt dzīvības. 65% gadījumu cilvēks gan aiziet, bet trešdaļai ir cerība atgūt spēju elpot pašiem.
"Mēs nevaram salīdzināt iespaidus pirmā viļņa sākumā, kad nebijām gatavi ne tehniski, ne no infrastruktūras viedokļa, pietrūka aprīkojuma. Laika gaitā šī informācija ir nostabilizējusies, bet šobrīd to vīrusu vairāk vai mazāk sākam izprast un palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem. No šodienas skatpunkta esam sagatavoti un zinām, kā ārstēt un cīnīties ar šo slimību," stāsta Šuba.
Gada laikā pavisam ar jauno vīrusu Latvijā inficējušies 87 000 cilvēku – 1638 šī slimība prasījusi dzīvību. Visbiežāk slimo cilvēki pusmūžā un vecumposmā no 30 līdz 39 gadiem. Bērnus vīruss saudzē.
Turpretī tieši vīriešiem saslimšana norit smagi, lai gan skaitliski sievietes inficējas biežāk.
"Gaismas stariņi ir, un tā ir vakcinācija. Viennozīmīgi tomēr efektīvākais infekciju ierobežošanas veids," bilst Šuba.
To saprot arī valdībā, lai gan vakcinācija ne tuvu nenorit tik gludi un ātri, kā būtu nepieciešams. Uzrunājot kolēģus, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) otrdien bija visai emocionāls.
"Šodien ir zīmīga diena, aprit tieši gads, un šodien mēs runāsim jau par 365 dienām un 12 mēnešiem aiz muguras. Turpinām cīnīties ar to pašu ienaidnieku, kuru nu jau saprotam labāk, un arī izeja no krīzes – saprotam, kā to varam izdarīt. Bet daudz grūtību mums vēl ir priekšā."
