Apsaukāšanās un draudi izrēķināties: šo iemeslu dēļ mediķi vairās no publiskiem komentāriem

Kādā video redzams kā dažas dienas pēc tam, kad pie Stradiņa slimnīcas izveidojās neatliekamā palīdzības mašīnu rindas, Covid-19 neticīgie dežurēja aiz vairāku slimnīcu vārtiem, apšaubot kritisko situāciju. Apsaukāšanos un pat draudus tik nogalinātam saņem teju ik katrs mediķis, kurš uzdrīkstas publiski komentēt kaut ko par labu vakcinācijai vai ierobežojumiem.

"Es šajos komentāros saskatīju draudus sev, savai ģimenei, arī antisemītismu, cieņas un goda aizskaršanu. Manā skatījumā ir absurds, ka 21. gadsimta Latvijā tu kā profesionālis baidies paust savu profesionālo viedokli tikai tāpēc, ka tu uztraucies vai tev vai tavai ģimenei pēc tam kādā momentā par to nebūs problēmas," vērš uzmanību Bērnu slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāja Dana Isarova.

Samazgas gāžās arī pār politiķiem, kuriem dezinformatori sejā bāž kameras un lamā nepieklājīgiem vārdiem, tādējādi cenšoties izprovocēt uz konfliktu. Līdzīgā situācijā pavisam nesen nonācis Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

Ministrus izseko, provocē, grūsta un draud izrēķināties. Vieglāk neklājas arī žurnālistiem, kurus dēvē par meļiem un varas pakalpiņiem.

Izrēķināšanās draudus personīgās "Facebook" vēstulēs saņēmusi arī Ceriņu ģimene. Dezinformatori savu soctīklu tiešraidēs draudējuši abiem televīzijas raidījumu vadītājiem pārgriezt rīkli, aizvainojuši sievu un bērnu. Arī pastaigu laikā nāk klāt uz ielas un draud.

"Visbiežāk tā ir kāda fiziska izrēķināšanās, vai arī ar ļoti "garšīgiem" vārdiem apvaino tevi, tavu ģimeni, bērnus. Ir bijušas reizes, kad sagaida tepat pie darba un tad es eju pa citu dienesta ieeju iekšā," situācijas ieskicē žurnālists Aivis Ceriņš.

Kā mediķi, tā žurnālisti vairākkārt ar iesniegumiem vērsušies pēc palīdzības policijā. Atbilde lielākoties viena – nav nozieguma sastāva un lietu neierosina. Taču likumsargi pauž – šādos gadījumos var un vajag vērsties ar pēc aizsardzības: "Ir krimināllikuma 132.pants, kurš paredz atbildību par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī 132.primpants, kas attiecas uz vajāšanu. Jebkurš no šiem nodarījumiem ir saistīts ar vardarbību iespējamu.Policijai ir jāsniedz atbalsts un jāpārbauda šie fakti."

"Kopskaitā man ir bijuši divi. Viens bija par pavasari un otrs pēdējo neseno gadījumu. Un abās reizēs policija atteica ierosināt kaut kādus tālākus procesus," atklāj Aivis Ceriņš.

Iesniegumos policija aicina fiksēt pēc iespējas vairāk pierādījumu – foto vai video, ja iespējams. Konkrētos gadījumus policijā gan nekomentēja, skaidrojot, ka jebkuru lēmumu var apstrīdēt: "Ja persona, cietušais uzskata, ka šie fakti nav pārbaudīti, ja viņi uzskata, ka policijas rīcība bijusi nepilnīga, viņš var vērsties prokuratūrā un pārsūdzēt šo lēmumu."

Draudus saņēmušie neslēpj vilšanos – publiski amatpersonas sola problēmu risināt, bet darīts nekas netiekot. Turklāt daudzos gadījumos uzbrucēji ir vieni un tie paši, piemēram, gan ministru Pūci, gan Ceriņus aizskāris viens cilvēks: "Manā skatījumā ir laika jautājums, kad kādu sadurs, kādu piekaus un tad jau mēs sāksim kaut ko darīt."

Šogad par izteiktiem slepkavības vai miesas bojājumu draudiem policija ierosinājusi 117 pārbaudes, bet par vajāšanu – 36. Vairāk nekā 40 gadījumos lietas nodotas kriminālvajāšanai. Šajā statistikā gan nav izdalīts – cik daudzos gadījumos tas saistīts ar dezinformatoru draudiem mediķiem, politiķiem vai žurnālistiem.