Aptauja: 71% skolēnu attālinātajās mācībās jūtas vientuļi vai nomākti

Kā tas ir mācīties vidusskolā, bet savu istabu tikpat kā neatstāt? Tādas attālināto mācību pieredzes nav nedz sižeta veidotājai, nedz daudziem televīzijas skatītājiem. Tāpēc TV3 Ziņas devās pajautāt, kā jūtas tāds 11. klases skolēns, kurš jau turpat gadu ar īsiem pārrāvumiem nav ticies ar klasesbiedriem klātienē.

"Man ir tāds galds. Šeit ir dators, klade, kur pierakstu," rāda Elisa.

Elisai ir 17 gadu, viņa mācās Rīgas Franču licejā. Jauna skola un klase – pārnākusi šurp vien uz vidusskolu, bet jaunie klasesbiedri vairāk redzēti "Zoom" nekā dzīvē. Ja vien kāds vispār ieslēdz kameru.

Attālinātās mācības sākās jau pagājušajā martā. Īsu brīdi septembrī satikās klasēs, bet kopš rudens brīvlaika – mācības atkal notiek mājas režīmā. No plkst. 8.00-14.30 stundas tiešsaistē, pēc tam seko mājasdarbi. Pie ekrāna kā minimums piecas, brīžam – pat vairāk stundu dienā. Biroja krēsla nav, meitene izlīdzas ar klavieru beņķīti.

"No sākuma likās, ka varēs izgulēties, bet, jo vairāk ieilgst, rutīna… vienās sienās. Nav komunikācijas. Caur "Zoom", "Microsoft Teams". Redzam tikai skolotājus un melnos ekrāniņus. Vispār nekomunicējam. Vienīgais kontakts – ģimene, bet, ja esi iespiests vienās sienās, rodas konflikti ne no kā," novērojusi Elisa.

Viņa stāsta, ka neredzēja jēgu mācībām, bija tukšums, mācības mācīšanās pēc, bet tas izskatījās bezjēdzīgi. "Nezinu, kā citiem, bet man atzīmes nokritās, jo es neredzēju jēgu mācībām. Dīvaina tukšuma sajūta, ka nezini, ko darīt ar to visu," viņa atzinās.

Meitene tāda nav vienīgā.

Aptaujā atklājies, ka 70% vecāko klašu skolēnu, mācoties attālināti, jūtas nomākti vai vientuļi.  Ja pirms gada kā galveno izaicinājumu skolēni minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad jau ilgās stundas pie datora un pašdisciplīnas trūkumu.

Bet aptaujas veicēji visvairāk nobažījušies tieši par skolēnu komentāriem, kur iezogas pat depresīvas noskaņas.

"Ir bijuši pat tik skaļi komentāri, ka labāk grib nomirt nekā sagaidīt eksāmenus. Tas nav tikai viens komentārs, tie ir izvērsti, ļoti trauksmaini, negatīvi komentāri, kādā stadijā šobrīd ir skolēni," saka "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) TV3 Ziņām atbild īsi, – lai ar jautājumu vēršamies pie veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) un premjera Krišjāņa Kariņa (JV).

"Es par šo valdībā runāju jau pusotru mēnesi. Mani nedzird, nedzird arī psihologus, tāpēc iesaku runāt ar šo institūciju vadītājiem," atzīst ministre.

Veselības ministrija sūta tālāk pie epidemiologiem, jo uz viņu secinājumiem balstīti valdības lēmumi. Proti, ka risks atļaut pulcēties, tai skaitā lai mācītos, ir pārāk liels.

"Saslimstība Latvijā joprojām ir augsta, inficēšanās riski arī ir ļoti augsti," nosaka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Speciālistu biedē, ka īsto ainu ieraudzīsim vien tad, kad vīrusa britu paveids veidos 70%, varbūt pat 90% no visiem saslimšanas gadījumiem Latvijā.

Tikmēr Elisa cer, ka vismaz diplomu nākamgad varēs saņemt klātienē, nevis e-pasta pielikumā.

Lasi vēl:

• Latvijā veidos virtuālo terapijas laboratoriju pusaudžiem
• Covid-19 tendence Latvijā: kamēr vairumam saslimstība samazinās, pusaudžiem pieaug
• VM: Izveidota pirmās psiholoģiskās palīdzības rokasgrāmata pusaudžiem
• Eksperts: Pusaudžu psihoemocionālajai veselībai Covid-19 pandēmija varētu atstāt tālejošākās sekas
• Psihiatrs: Bērnu psihiatrijas klīnikas stacionārs šobrīd ir pārpildīts ar pacientiem pusaudžiem