Covid‑19 tendence Latvijā: kamēr vairumam saslimstība samazinās, pusaudžiem pieaug
Pagājušās nedēļas beigās Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par jaunu, satraucošu tendenci, proti, ka Covid-19 jauno, lipīgāko paveidu aktīvi pārnesāt varētu sākt tieši mazie bērni. Iepriekš mazuļu kā slimības izplatītāju risks bija zems. Pagaidām dati par infekcijas izplatību bērnudārzos nav ļoti biedējoši, taču tendence ir pieaugoša.
Kad Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Covid-19 slimniekiem jautā, kur notikusi inficēšanās, daļa nevēlas teikt, jo negrib atklāt, ja apzināti pārkāpuši noteikumus, bet puse patiešām gluži vienkārši to nezina. Otra puse, kas infekcijas avotu atpazīst, sadalās starp mājām, darbavietu, izglītības vai ārstniecības iestādi.
"Mājsaimniecības kā tuvie kontakti saglabājas jau kādu laiku kā viens no vadošajiem, bet jāsaprot, ka pirmais ir ārējais faktors – protams, darbavieta vai kādas satikšanās bijušas. Ir pirmais saslimšanas gadījums," atklāj SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Galvenā infektologa Ugas Dumpja paziņojums, ka šis ārējais kontakts arvien biežāk varētu būt mazi bērni, kas lipīgo paveidu atnes mājās no bērnudārza, radījis satraukumu vecāku vidū. Cik droši ir atvasi laist bērnudārzā?
Ainu par visām pirmsskolām redz un apkopo Izglītības kvalitātes valsts dienests. Uz šodienu lielāki vai mazāki epidemioloģiskie pasākumi noteikti 68 bērnudārzos, tiesa, tendence pēdējās nedēļās ir šim skaitam augt. Karantīnā ir 1353 bērnu un 139 pedagogi, bet sešas pirmsskolas slēgtas pavisam. Kā vērtē atbildīgais, skaitļi uz Latvijas fona nav neko lieli.
"Es neesmu epidemiologs, bet no statistiskā viedokļa – nevaru piekrist tam, ka pirmsskolas ir nedroša vide. Jebkura pirmsskola cenšas ievērot prasības, un man nav šaubu, ka ievēro. Jebkuri skaitļi ik pa laikam pieaug, samazinās, tas ir dabisks process. Redzam korelāciju ar novadiem, kur augsta saslimstība. Tās pilsētas nokļūst arī mūsu sarakstā," saka IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
Pagaidām pieeja bijusi pirmsskolām līdz pēdējam tomēr ļaut darboties, lai mazo bērnu vecāki varētu turpināt strādāt. Valdībā starp priekšlikumiem šobrīd gan ir atstāt vien dežūrgrupas to vecāku bērniem, kuri veic neatliekamus darbus. Tas mēdz būt visai stiepts jēdziens.
SPKC tikmēr novērojuši vēl kādu tendenci – kamēr visās vecuma grupās saslimstība iet uz leju, tieši pusaudžu vidū, virs desmit gadiem, notiek pretējais, kas liek domāt – par spīti skolu slēgšanai, viņi no satikšanās nespēj atturēties.
Par laimi, pašiem bērniem slimība joprojām norit viegli. "Tas, ko mēs novērojām, – kad bija pīķis pieaugušajiem, laiku vēlāk bija bērni, kam attīstījās multisistēmu iekaisīgais sindroms. Daudziem bija vieglā formā vai nebija simptomu, bet bija kontakti ar Covid pozitīviem cilvēkiem, bet teikt, ka Covid-19 bija iemesls, kāpēc ienāca slimnīcā smagā stāvoklī, nevaru, ka bija tādi uzliesmojumi," teic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Liene Čupāne.
Bērnu slimnīcā vien aicina – lielākiem bērniem, kas jau saprot, piesardzības pasākumus par maskām un virsmu dezinfekciju vērts vēlreiz atgādināt, bet pašiem pieaugušajiem – ne tikai tos zināt, bet arī ievērot. Tā varam pasargāt sevi un tuviniekus arī no lipīgākā vīrusa paveida.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
