Ir pierādīts, – fiziskas aktivitātes palīdz cīnīties pret daudzām saslimšanām, arī pret onkoloģiskām. Profesionāļi aicina veikt regulāras mērenas slodzes intensitātes nodarbības vairākas reizes nedēļā. Lai iekustinātu iedzīvotājus, 16., 17. un 18. jūnijā notiks vairāki bezmaksas treniņi pie Māras Dīķa, Ziedoņdārzā un Viesturdārzā.
"Var staigāt lēnā solī, var staigāt ļoti mierīgā solī, bet būtu ļoti svarīgi, ka tās ir 20-50-60 minūtes, sevi neapgrūtinot, bet galvenais, lai šī slodze ir pakāpeniska un lai būtu regulāra. Viens no galvenajiem aspektiem, ko es savā trenera praksē daru, lai būtu ļoti droši, lai cilvēks, ja viņš ir nācis sev darīt kaut ko labu, lai nebūtu tā, ka viņš izdara sev kaut ko sliktāk," stāsta treneris Ansis Klintsons.
Fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti un palīdz cīnīties ar patoloģiskām šūnām. Ir pierādīts, ka šādā veidā risku saslimt ar nieru vēzi var samazināt pat par 23%.
"Nieru audzējiem riska faktors ir mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens. Protams, arī ģenētiskie faktori spēlē lomu. Un tieši fiziska aktivitāte var palīdzēt mums mazināt šos riska faktorus," norāda onkoloģe ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa.
Ar nieru vēzi saslimst apmēram 500 cilvēku gadā. Un ap 180 pacientu katru gadu no šīs diagnozes mirst. No uroloģiskiem audzējiem nieru vēzis ir otrais visbiežāk sastopamais. Bet, ja ir atklāts agrīnā stadijā, šis vēža tips labi padodas ārstēšanai.
"Ja viņš pamana asinis urīnā, ja viņam ir kaut kāda diskomforta sajūta vai ja viņš krītas svarā. Vai viņš satausta kaut kādu veidojumu sev sānos. Vai viņš vienkārši jūtas noguris, jo reizēm tieši nogurums ir pats pirmais simptoms, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā," skaidro Geriņa-Bērziņa.
Savukārt pacientu organizācija "Onkoalianse" pauž viedokli, ka kaut kas nav kartībā ar onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu Latvijā kopumā. Pēc mirstības no vēža starp Eiropas Savienības valstīm Latvija ir pirmajā trijniekā, savukārt pēc finansējuma uz vienu pacientu – pēdējā trijniekā.
"Mēs ņemsim katru diagnozi atsevišķi, vilksim no vadlīnijām ārā visas vajadzīgās zāles un arī medicīnas tehnoloģijas, liksim klāt kompensējamo zāļu sarakstu, kas mums ir Latvijā, kā nav. Ja mēs neko nedarīsim, tad mēs paliksim turpat astes galā mirstības ziņā. Un mirstība nav cipari, mirstība nav grafiks vai procenti. Tie ir dzīvi cilvēki, kuri varētu dzīvot," saka "Onkoalianses" pārstāve Olga Valciņa.
Pacientu organizācijas pārstāve arī norāda uz vairākām sistēmiskām nejēdzībām, kuras tuvākajā laikā tikšot celtas gaismā gan lielo slimnīcu, gan valsts instanču un likumdevēju līmenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
