Arhitektūras studentiem dalās domas par to, kur būtu jāatrodas akustiskajai koncertzālei

Kā parasti, šajā jautājumā viedokļi dalās. Vieni izvēlēto vietu uzskata par pilnībā nepiemērotu, citi pieļauj, ka topošo mūzikas pili pie īpašiem nosacījumiem tur tomēr var celt.

Baltijas valstu arhitektūras studenti galvenokārt analizēja, – cik parocīga un piemērota koncertzāles būvniecībai ir teritorija ap Elizabetes ielā 2 esošo namu.

Dalībnieki apskatīja trīs scenārijus – viens no tiem paredz ēku nojaukt, otrs – daļēji pārbūvēt, bet trešais – saglabāt namu pilnībā. Rīgas Tehniskas universitātes (RTU) studenti uzskata – būvniecība Elizabetes ielā 2 būtu pārāk neizdevīga.

"Visu scenāriju rezultātā un visu komandu darba rezultātā absolūti noteicošā tendence iezīmējās tāda, ka šī vieta nebūt nav tā optimālākā. Vadoties pēc mūsu pieredzes, ko mēs esam uzkrājuši jau kādu padsmit gadu laikā, izstrādājot studentu darbus koncertzāles novietnes projektam dažādās vietās Rīgā, mēs varējām secināt, ka šajā novietnē koncertzāli ieprojektēt ir jūtami grūtāk, nekā daudzās citās, ko mēs līdz šim esam izmēģinājuši," norāda RTU docents Edgars Bondars.

Šķēršļi esot dažādi – vienā variantā ēkā neiekļaujas pilsētvidē, otrā – paredz izcirst parka kokus, vēl citā – prasa daļēji atteikties no vajadzīgajām funkcijām. Studenti izskatījuši variantus koncertzāli būvēt arī pazemē un pat virs jumta, taču tādā gadījumā ievērojami pieaugtu izmaksas.

RISEBA studenti gan nav tik kategoriski. Piemēram, ēku nojaucot, jaunas koncertzāles būvniecībai šķēršļu principā nebūtu. Viņi piekrīt, ka bijusī kompartijas, vēlāk Pasaules tirdzniecības centra ēka nav piemērota koncertzāles prasībām, taču nama saglabāšana, piebūvējot papildu objektus, esot apspriešanas vērta.

"Ir ļoti būtiski sabiedrībai pateikt katras tās opcijas reālo cenu. Vienā gadījumā cena ir mazliet zaudēta parka teritorija, citā gadījumā cena ir ļoti lielas un neskaidras izmaksas, trešajā gadījumā cena ir esošā ēka," norāda augstskolas RISEBA students Jānis Apsītis.

Koncertzāles attīstības darba grupas pārstāvis Jānis Dripe nenoliedz, ka šajā teritorijā būvniecība būs izaicinājumu pilna, tomēr realizēt ieceri var. "Man šķiet šo ēku saglabājot un pārveidojot un piemērojot koncertzāles funkcijām daļu no tās, tai skaitā mazo zāli, iespējams, pilnīgi, integrējot Kronvalda bulvāri 6 un pievienojot mūzikas skolu funkcionāli, es domāju, ka mums ir iespēja šajā vietā izveidot interesantu, mūsdienīgu, 21.gadsimta domāšanas virzienā orientētu mūzikas kompleksu," saka Dripe.

Studentu piedāvājumus apskatījis arī arhitekts Juris Poga. Viņš pieļauj, ka ticamākais koncertzāles attīstības variants būtu esošās ēkas papildināšana ar piebūvēm. Vienlaikus viņš uzskata, ka piemērotākā vieta bijusi cita.

"Es teiktu, ka labāk būvēt AB dambī. Tā vieta ir tā kā bilde. Un tad pat tie, kas nezin, kur ir koncertzāle uzreiz sazīmēs, ka acīmredzot tas būvapjoms, kas atrodas upes krastā, visdrīzāk ir kāds sabiedriski nozīmīgs objekts," norāda Poga.

AB dambi kā piemērotāko nosauc arī Dripe un RISEBA studenti. RTU kā atbilstošākās teritorijas saredz Uzvaras parku vai Andrejsalu. Pirms pusotra gada vēstulē valdībai tehniskās universitātes pārstāvji AB dambja scenāriju asi kritizēja un šobrīd tas vairs netiek vērtēts.

Diskusijas par koncertzālei piemērotāko vietu norit vairākus gadu desmitus un līdz šim pa prātam visiem nav bijis neviens piedāvātais scenārijs. Arhitekti uzsver, ka atrast ideālu vietu neizdosies un uz kompromisiem būs jāiet jebkurā gadījumā.