Ārvalstnieki iecienījuši laulāties Latvijā. Šogad apprecējušies jau 255 citzemju pāri
Latvijā turpina pieaugt noslēgto laulību skaits, tostarp arī starp Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem. Rīgā vien šogad reģistrētas laulības ar vairāk nekā 30 valstu pilsoņiem. Kādas ir tendences un kādi jautājumi dažkārt rodas dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem?
Latvijā turpina pieaugt laulību skaits, turklāt pieaug arī ārvalstnieku skaits, kas iesnieguši laulību reģistrāciju. Rīgas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļā šogad vien to izdarījuši 106 ārvalstnieki no 36 valstīm.
"Pie mums precējās Austrālijas, Gvinejas, Korejas, Marokas, Nigērijas, Pakistānas, Peru, Singapūras, Šrilanka, Taizeme un Vjetnamas pilsoņi, nerunājot par Eiropas Savienības valstīm."
Rīgā laulību skaits šogad palielinājies par 180 pāriem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. (Grafika nr.2) Savukārt laulību skaits, kur viens vai abi laulātie ir ārvalstnieki, ir saglabājies līdzīgs.
Rīgas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Irēna Dīķe stāsta, ka, viņasprāt, iemesls ir tāds, ka robežas ir atvērtākas. "Nu arī ļoti daudz tie, kuri mācās Latvijā. Faktiski tie nosauktie, lielākais vairums ir tie, kuri Latvijā mācās," viņa saka.
"Pamatā nāk viens no Latvijas valsts piederīgajiem un otrs ārvalstnieks. Izvēlas reģistrēt laulību Latvijā, jo esot vienkāršāk, kaut gan man tā liekas, ka nē."
Atbildot uz jautājumu, vai gadās aizdomas par iespējamu fiktīvu laulību starp Latvijas pilsoni un, piemēram, trešo valstu pilsoni, nodaļas vadītāja atzīst – reti, bet dažkārt pārdomas tomēr rodas.
"Nu, ja sazinās ar "Google translate" palīdzību, tad rodas jautājums – cik reālas šīs laulības? Bet tā pateikt, ka atnāk pāris, un tā būs fiktīva laulību reģistrācija, nu es neesmu zīlniece. Dažkārt rodas tādi jautājumi, nu nepārliecinātība no pāra puses. Bet mums jau nav iemesla. Ja dokumenti ir sagatavoti, viss ir sakārtots. Nu mēs tā nevaram cilvēkam teikt – jums tā laulība ir fiktīva."
Arī Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu departamenta vadītāja Solvita Saukuma-Laimere norāda, ka pēdējos pāris gados, ārvalstnieku laulību skaits ir līdzīgs, nedaudz virs 800 ik gadu, noraidot pieņēmumu, ka Latvijā vienkārši ir vieglāk laulāties.
"Ārzemnieks, lai viņš šeit varētu laulāties, pirmkārt, viņam jāuzturas šeit Latvijā likumīgi, jābūt kaut kādam pamatam, kāpēc Latvijā viņš šeit uzturas, kāpēc ir iebraucis un tad viņam ir jāuzrāda dokumenti par viņa ģimenes stāvokli, ja pirms tam ir bijusi laulība, tad iepriekšējās laulības izbeigšanas dokumenti, visiem šiem dokumentiem jābūt legalizētiem, tulkotiem latviešu valodā."
Kad dokumenti ir iesniegti, laulību var reģistrēt ne ātrāk, kā pēc viena mēneša.
"Bieži vien tas otrs laulātais ir ārvalstnieks. Viņi tiešām ļoti labprāt izvēlas šo laulību noslēgšanas vietu Latviju, lai var sapulcēt savus tuviniekus, radiniekus un tad šos ģimenes svētkus nosvinēt tādā kuplā pulkā. Jā, šāda tendence ir. Bet tas, ka ārzemnieki kaut kā īpaši izvēlētos Latviju kā laulības noslēgšanas vietu, nedomāju, ka tā tendence tāda ir."
Lai arī Latvijā vēl nav sasniegts pirms pandēmijas rādītāji, kad gadā laulājās vidēji 12 līdz 13 000 pāru, noslēgto laulību skaits turpina pieaugt un šobrīd pārsniedz desmit tūkstošus. Tomēr kopš laulību reģistrācijai vairs nav nepieciešami liecinieki, arvien vairāk pāru izvēlas precēties divatā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
