Ārvalstu mediji tiražē dezinformāciju par Latviju; mudina politiķus aktīvāk cīnīties

Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs akcentēja, ka vietējais reklāmas tirgus stagnē, un aizvien lielāku tirgus daļu iegūst pārrobežu spēlētāji. Uz to nepieciešams reaģēt, vairāk atbalstot vietējā satura radīšanu. Viens no nepieciešamajiem pasākumiem ir arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

"Runājot par televīzijām, ir jārunā par to, kādā veidā palielināt naudas daudzumu nozarei kopumā, vai tas būtu sākot ar sabiedriskajām raidorganizācijām, bet turpinot ar visu privāti organizēto mediju vidi, no kuras mēs īsti nevaram sagaidīt nekāda veida publisku uzdevumu izpildi, kamēr šī mediju vide cīnās par izdzīvošanu," sacīja KM mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

"Politiskie apstākļi, it sevišķi pēc notikumiem Krimā, spiež politiķus apzināties, ka rīcībai ir jāseko, bet lēmumi bieži vien nav viegli, ir sāpīgi, jo jāpārtrauc kaut kādas esošās pases vai jānoņem kādam citam nauda un jāiedod, piemēram, mediju tirgum. Un, protams, tās nebūs vieglas izvēles. Un tas ir politiskās gribas jautājumus," norādīja Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Ervins Labanovskis.

Eksperti akcentēja arī vairākus citus veicamos uzdevumus, piemēram, kritiskās domāšanas un mediju pratības veicināšanu, vienlaikus norādot, ka brīnumnūjiņas cīņā pret Krievijas propagandu nav.

Eksperti akcentē arī vairākus citus veicamos uzdevumus, piemēram, kritiskās domāšanas veicināšanu un Eiropas Savienības tiesiskās vides uzlabošanu, lai būtu vieglāk ierobežot propagandu, ko Latvijā izplata citās Eiropas Savienības valstīs reģistrēti kanāli. Problēma gan ir kompleksa, tāpēc vienas brīnumnūjiņas cīņai pret Krievijas propagandu neesot.

Foto

 Video