Arvien mazāk krievvalodīgo aizstāv mītu, ka Latvija brīvprātīgi pievienojusies PSRS

Attieksmē pret tieši 9. maiju nekas daudz gan nav mainījies – divas trešdaļas krievvalodīgo tos sauc par nozīmīgiem svētkiem un svin Uzvaras dienu, kamēr latviešu vidū šo datumu atzīmē nenozīmīgi 5%. Mums tā ir okupācija.

Taču interesanti, ka arvien mazāk Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo aizstāv versiju, ka okupācijas nemaz nav bijis, ka Latvija PSRS pievienojusies brīvprātīgi. Nu jau 37% skaidras atbildes nav. To sociologi sauc par Kremļa propagandas izgāšanos.

"Ir nozīmīgas atšķirības, kā kurš skatās. Atbalsts tam, ka Latvija brīvprātīgi pievienojās, ir mazāk izteikts jauniešu vidū, turpretī vecākā paaudze ir ar spēcīgu konsensu. Varam runāt par paaudžu maiņu," skaidro LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Apjomīgo analīzi pētnieki veic reizi piecos gados un jautājumus uzdod tos pašus, lai varētu salīdzināt. Tā secināts, ka asumi abās nometnēs noplok. Un arī aktualitāte runāt par sarežģīto vēsturi mazinās. Turklāt arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju sākuši svinēt 4. maiju – Baltā galdauta svētkus.

"Lietas virzās pozitīvā virzienā, bet joprojām ir daudz, kuri svin Uzvaras dienu, vienlaikus neatzīmē 8. maiju – nacisma sagrāves dienu. Ir daudz, ko darīt, jo nav jāizrunā tikai tuvākie notikumi. Liela daļa nespēj formulēt viedokli par notikumiem pirms 20. gadsimta," saka Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis.

Par vienu gan pētnieki pārliecinājušies – izlīgums starp kādreiz karojušajām pusēm – sarkanarmiešiem un leģionāriem – iespējams vien tad, ja runā ciešanu valodā. Kā vieni, tā otri bijuši upuri, nevis varoņi vai noziedznieki. Pretējā gadījumā konflikts ir neizbēgams.