Augstskolas arvien raitāk atpazīst čatbotu rakstītos studentu darbus
Šonedēļ Latvijā aizvadīta Digitālā nedēļa, un tajā īpaša uzmanība tika pievērsta vienai no šobrīd straujāk augošajām jomām – mākslīgajam intelektam. Dažādi čatboti jau kļuvuši par ikdienā izmantotu rīku daudziem, un izņēmums nav arī studenti. Universitātes meklē labākos veidus, kā mākslīgā intelekta izmantošanu noregulēt un kā izvairīties no riska, ka robota ģenerētus tekstus izmanto, lai blēdītos un uzdotu par saviem.
Turpinot attīstīties dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, pieaug arī to izmantošana izglītībā. Augstskolās gan uzskata – ir metodes, kā pieķert studentus, kuri čatbotus izmanto negodprātīgi.
Latvijas Universitātē šobrīd ir lekciju laiks. Janvārī noslēdzās ziemas sesija, un tagad studentiem aktīvs mācību laiks līdz maija beigām, kad atkal būs jākārto un jāraksta dažādi noslēguma darbi.
Universitātē atzīst – tieši otrā semestra beigas ir brīdis, kad jautājums par čatbotu izmantošanu kļūst visaktuālākais, jo nu jau vairākus gadus palīgs teksta rakstīšanā ir tuvāk nekā jebkad – faktiski viena klikšķa attālumā. Zināms, studenti nemainās, vienmēr meklē vieglākos ceļus, kā rakstīt darbus.
"Nu tur, protams, tas būs izaicinājums, būs jāpievērš lielāku uzmanību, bet te jau atkārtojoties – kā tad to vispār atklāt? Līdz šim esmu teikusi, ka tehnisku iespēju konstatēt 100% nav, bet tas nenozīmē, ka vispār nav iespējas to atklāt, jo tas ir tāds komplekss pasākumu kopums."
Arī citās universitātēs atzīst – vienas metodes, kā negodprātīgus studentus pieķert, joprojām nav. Tomēr šīs pašas tehnoloģijas iespējams izmantot arī pretēji – mākslīgā intelekta radītu tekstu identificēšanai.
"Protams, ka vienmēr ir šis akadēmiskā godīguma jautājums, bet tāds jau arī bija pirms šī mākslīgā intelekta. Es teikšu, ka drīzāk ar mākslīgā intelekta palīdzību mums ir iespējams precīzāk noķert tos, kas mēģina sistēmu apiet, daudz efektīvāk."
Šāda sistēma eksistē. Šobrīd vairākas augstskolas izmanto RTU radītu teksta oriģinalitātes pārbaudes rīku "CAPS", kas nosaukta par godu Rīgas kinostudijā radītājam tēlam, izmeklētājam Capam. "Nu jau trīs gadus šis rīks arī spēja identificēt studentu noslēgumu darbos, cik daudz ir izmantoti mākslīgā intelektu rīki. Viņš parāda procentuāli, cik tas ir daudz un kurā vietā tas ir," teic Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis.
Šī sistēma pēc algoritma spēj identificēt mākslīgā intelekta ģenerēta teksta "rokrakstu". Protams, tā mēdzot arī kaut ko pārprast, jo arī cilvēka radīts teksts var būt līdzīgs čatbotu ģenerētam. Tādēļ pēc aizdomām par tā izmantošanu, vienmēr seko pārrunas ar studentu. "Un tad ir tā, ka viņš saka, nu, jā, es pats rakstīju. Bet, kad sāk diskusijas, tad vienmēr jā, es mazliet paskatījos, iedvesmojos. Tad mēģināju rakstīt ar saviem vārdiem vai pārfrāzē. Bet to tāpat algoritma spēj izskaitļot," teic Citskovskis.
Lai mākslīgā intelekta izmantošanu augstākajā izglītībā noregulētu, universitātes pamazām domā arī par stingri atrunātiem nosacījumiem. Piemēram, Latvijas Universitātē šonedēļ spēkā stājās plaši aprakstīti noteikumi par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu studiju procesā. Tie paredz, ka studējošajiem būs pienākums skaidri norādīt to izmantošanas faktu savos darbos. Ja tas darīts netiks, to tulkos kā akadēmiskā godīguma pārkāpumu.
"Kādreiz, ja mēs nošpikojām no cita, visiem bija skaidrs, ka cita darbu par savu uzdot nevar. Tāpat šeit – ja viņš saka, ka šīs ir manas, bet īstenībā tās ir vai no cita cilvēka nošpikotas, vai ģeneratīvos rīkus izmantojot uzģenerētas, tās vairs nav viņa. Un līdz ar to viņš nav bijis godīgs."
Vienlaikus augstskolas pieļauj – mākslīgais intelekts drīzumā varētu mainīt arī noslēguma darbu formātu. Lai mazinātu šaubas par to, cik daudz students rakstījis pats un cik daudz viņam ir palīdzējuši mākslīgā intelekta rīki, ierastos rakstu darbus nākotnē varētu aizstāt citi pārbaudījumu veidi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
