Mākslīgais intelekts jau glābj dzīvības Igaunijā, tomēr ārsti norāda arī uz "ēnas pusēm"

Mākslīgais intelekts vairs nav zinātniskā fantastika Igaunijas veselības aprūpē, bet gan ikdienas instruments, kas nonācis tieši operāciju zālēs un neatliekamās palīdzības nodaļu ekrānos.

Ziemeļigaunijas Reģionālajā slimnīcā un Tartu Universitātes Klīnikā ārsti kritiskās situācijās vairs nepaliek vieni, viņiem palīgā nāk algoritmi, kas pamana to, ko cilvēka acs neredz, un veic stundu garas analīzes dažu minūšu laikā.

Ieskicējot mākslīgā intelekta lomu medicīnā, medijs raksta – no brīža, kad neatliekamā palīdzība pie slimnīcas durvīm nogādā pacientu ar aizdomām par insultu, sākas nežēlīga sacensība ar laiku. Ja asinsvads ir nosprostots un rodas insults, katru minūti iet bojā miljoniem smadzeņu šūnu. Šajā brīdī arī iesaistās mākslīgais intelekts.

Tartu slimnīcas kardioloģijas klīnikas ārsts un pasniedzējs Martins Reims skaidro, ka ātra diagnoze insulta gadījumā ir izšķiroša. Tā nosaka, vai pacients mājās atgriezīsies saviem spēkiem vai kļūs par gulošu pacientu. Slimnīcās izmantotās lietotnes spēj momentāni analizēt datortomogrāfijas attēlus un iezīmēt tās smadzeņu zonas, kur asinsapgāde ir kritiski traucēta.

"Lietotne novērtē, cik liela smadzeņu daļa ar dažādām ārstēšanas metodēm ir glābjama, un cik daudz jau neatgriezeniski bojāts," piebilst Reims. Tas ārstiem sniedz ātru un objektīvu informāciju sarežģīta lēmuma pieņemšanai: vai jāsāk trombu šķīdinošu terapija, vai pacients jāvirza uz operāciju.

Noskaties arī: Pērn Latvijā izveidots Mākslīgā intelekta centrs. Ko tas nozīmē sabiedrībai, uzņēmējiem un valstij?

To apstiprina arī Ziemeļigaunijas Reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Kristo Ēriksons. Pateicoties mākslīgajam intelektam, būtiski pieaudzis to pacientu skaits, kuriem izdodas samazināt smadzeņu bojājumu apjomu. Ja agrāk ārstēšanas lēmums lielā mērā bija atkarīgs no tā, cik daudz laika pagājis kopš insulta sākuma, tad tagad var balstīties uz precīzu attēldiagnostiku. Ja mākslīgais intelekts rāda, ka audi vēl ir dzīvi, ir arī cerība.

Jāpiebilst, ka mākslīgā intelekta ienākšana medicīnā ir strauja tendence visur pasaulē. Ja 2020. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde bija apstiprinājusi mazāk nekā 400 medicīnas ierīces ar mākslīgo intelektu, tad pērn to skaits pārsniedza 1250.

Ierīču vidū dominē radioloģija. Šī joma veido lielu daļu no visiem apstiprinātajiem risinājumiem. Iemesls ir vienkāršs: attēldiagnostikā dati ir standartizēti, apjomīgi un labi marķēti, kas atvieglo mākslīgā intelekta tehnoloģiju apmācīšanu un pārbaudi.

Lai gan radioloģija ir izplatītākā medicīnas sfēra, kurā pielieto mākslīgo intelektu, Igaunijas ārsti min arī endoskopiju, kur pacients norij mazu kameru, un mākslīgais intelekts no tūkstošiem kadru atlasot tikai tos, kuros redzamas aizdomīgas vietas, tādējādi ietaupot ārstam stundām ilgu video skatīšanos.

Vislielākais laika ietaupījums redzams skrīningos. Igaunijas ārsti norāda, ka vairākās valstīs mākslīgais intelekts jau tiek izmantots krūts un plaušu vēža skrīningā, kā pirmais vērtētājs. Mašīna automātiski izfiltrē pilnīgi veselus pacientus, un ārstam nonāk tikai tie attēli, kuros mākslīgais intelekts pamanījis ko aizdomīgu.

Savukārt intensīvajā terapijā mākslīgais intelekts darbojas kā "datorpolicists". Algoritmi palīdz precizēt zāļu devas nieru mazspējas gadījumā, brīdina par mijiedarbībām un kļūdām.

Ja iepriekš minētais rada iespaidu, ka mākslīgais intelekts atrisina lielu skaitu vājo vietu, kas saistītas ar slimnīcas darbu, prakse joprojām nav tik rožaina. Igaunijas mediķi atzīst, ka jauno tehnoloģiju dēļ viņiem dažkārt nākas pavadīt vairāk laika pie datora. Lai gan mākslīgais intelekts var identificēt dažādus rādītājus ātrāk nekā cilvēki, tam trūkst plašākas izpratnes par pacienta veselību. Tas noved pie situācijas, kad tehnoloģija var palēnināt darbu, nevis paātrināt to.