Uz saturu

Aviokompānijas nevēlas atteikties no prakses pārdot vairāk biļešu nekā lidmašīnā ir vietas

Ar katru gadu aviopasažieru skaits pieaug. Un pieaug arī to cilvēku skaits, kam iekāpšana var tikt atteikta, –  un ne jau sliktas uzvedības dēļ, bet tāpēc, ka ticis pārdots vairāk biļešu neka lidmašīnā ir vietu. Šāda aviokompāniju prakse ir kļuvusi par normu. Bet kāpēc?

2016. gada 17. septembrī 21:53

Tas notika šonedēļ. Trīs pensionāres lidoja uz Barselonu caur Frankfurti. Bet izrādījās, ka uz Lufthansa reisu Rīga-Frankfurte tika pārdots vairāk biļešu, nekā lidmašīna ir vietu. Tāpēc vienai no viņām aviokompānija nolēma atteikt iekāpšanu, piedāvājot biļeti uz tiešo airBaltic reisu uz Barselonu, kam sieviete sākumā it kā piekrita.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā stāsta kāds aculiecinieks, tomēr pēc tam viņa kopā ar citām kundzēm iekāpa Lufthansa lidmašīnā un iespītējās, kad viņu centās izsēdināt. Rezultātā reiss aizkavējas uz pusstundu. Šis gadījums izraisīja plašu rezonansi, jo uz tās pašas lidmašīnas borta bija valsts prezidents Raimonds Vējonis. Lufthansas pārstāvji atzīst: reiss bija pārpārdots.

"Bija nesaprašanās ar vienu pasažieri, kuram šī iemesla dēļ tika rezervēta vieta citā lidmašīnā, bet kurš kļūdas dēļ iekāpa reisa LH 839 lidmašīnā.  Šis pasažieris ieņēma vietu, kas bija rezervēta citam pasažierim, u tādēļ apkalpe lūdza šo personu atstāt lidmašīnu un lidot ar reisu, uz kuru viņam bija rezervēta vieta," teikts Lufthansa komentārā.

Šādi gadījumi – nebūt nav retums. Reisu pārpārdošana ir izplatīta prakse, kā aviokompānijas samazina savus zaudējumus, lai būtu rentablas.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic atteiktas iekāpšanas varbūtība ir 2 no 10 000 pasažieriem. Tā kā pērn airBaltic pārvadāja gandrīz 2,7 miljonus cilvēku, Tas nozīme, ka iekāpšana gada laikā tika atteikta aptuveni 540 pasažieriem. Aviokompānijā skaidro: sākumā tiek meklēti brīvprātīgie, un bieži vien, tādi arī atrodas. Jo Eiropas Savienības Avio pasažieru regula nosaka: ja pasažierim tiek atteikta iekāpšana, tad aviokompānijai ir pienākums nogādāt pasažieru līdz galamērķim, vai arī atdot naudu par biļeti. Kā arī ir jāsamaksā kompensācija 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā aviobiļetes ir kļuvušas lētas, ir pasažieri, kas labprāt nokļūst līdz galamērķim vēlāk, saņemot par to pieklājīgu kompensāciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet ja brīvprātīgo nav, aviokompānija kādu izsēdina piespiedu kārtā. Imunitāte esot ģimenēm ar bērniem, grupām, biznesa klases pasažieriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Interesanti, ka regula nenosaka atļaujamos atteiktas iekāpšanas iemeslus. Pasaules prakse rāda, ka cilvēkus var izsēdināt, piemēram, ja lidot pēkšņi izdomā kāda augsta amatpersona ar svītu.

Ekonomijas nolūkos, ja pasažieru skaits ir nepietiekams, aviokompānija lielu lidmašīnu var nomainīt uz mazāku, kurā visi, kas nopirka biļetes, nesalien.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šogad saņēma 161 sūdzību par aviopārvadājumiem, kas ir ievērojami vairāk, nekā pa visu pagājušo gadu. Tajā skaitā trīskāršojās sūdzību skaits par atteiktiem lidojumiem  – šogad tādas ir deviņas. Visbiežāk tās ir par novēlotām kompensācijām, vai arī par nepamatotu atteikšanu. Centrā atzīsts: lai gan pārpārdotie reisi ir atļauti, patērētāju tiesībām tie īsti neatbilst.

Pagājušajā vasarā tika ziņots par gadījumu, kad kāda cienījama vecumā sieviete lidoja ar nesaistītu reisu no Rīgas caur Stokholmu uz Reikjaviku. airBaltic reisā Rīga-Stokholma viņai tika atteikta iekāpšana, kā rezultātā pasažiere nokavēja izlidošanu uz Islandi. Lai turpinātu ceļojumu ģimene bija spiesta steidzami viņai nopirkt vēl vienu, daudz dārgāku biļeti, gandrīz par 400 eiro. Speciālisti brīdina – tieši šādi nesaistīto reisu rezervējumi var sagādāt vislielāko vilšanos un zaudējumus.

Video

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm