"Baigi labi" un "patīkami slapjš" – Rīgas maratonisti dalās iespaidos par skrējienu

Spītējot lietainajiem laikapstākļiem, tūkstošiem skrējēju no visas pasaules šodien vienojās dažādās distancēs.  Rimi Rīgas maratons jau sen vairs nav tikai sporta sacensības. Tie ir svētki visai pilsētai – kopā ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem. Šogad tajā piedalās dalībnieki no 109 valstīm, un ārvalstu skrējēju pieplūdums pārsniedz sešus tūkstošus.

Linus

Skrējējs

"Patiesībā cietu lielā slēpošanas negadījumā, un pēc tam devos uz rehabilitāciju, un tā man bija sava veida motivācija. Izsmelts, bet lepns, patiešām lepns, bija jautri skriet lietū, tas bija forši."

Lietus netraucēja, drīzāk saliedēja, atzīst skrējēji.

Jurģis saka, ka jūtas "baigi labi" un viņš ir "patīkami slapjš". "Patīkams rezultāts, mazais rekords pašam, super! Pēdējie trīs kilometri, tur sākas tāds maziņš lūzums. Droši vien, ka grūtākais ir nepārforsēt un noturēt līdz galam, bet viss izdevās ļoti labi," viņš saka..

Maratons, pusmaratons, jūdze, desmit kilometri vai "Jubilejas piecītis" – ikviens varēja izvēlēties sev tīkamo distanci. Un dažkārt jau ne tikai kājas ir tās, kas nes uz priekšu, bet arī cilvēku atbalsts. "Ļoti forši, ka bija tāds atbalsts, tas tiešām ļoti palīdzēja. Redzēt, kā cilvēki skrien. Man ļoti patika. Man liekas, ka Latvijā ir labākais maratons Baltijā tiešām," saka Jūlija.

Pirms starta – neliels satraukums. Pēc finiša – emociju sprādziens. No Vācijas, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas un citām zemēm – skrējēji šodien apliecināja: Rīga prot uzņemt, iedvesmot un vienot. "Šis maratons ir krietni, krietni labāks nekā citur Eiropas valstīs. Esmu skrējusi Maltā, viņi netur līdzi Rīgas maratonam," saka Marta.

Arī mūsu "Bez tabu" kolēģis bija starp pusmaratona skrējējiem – bez lieliem treniņiem, bet ar vēlmi pārbaudīt sevi.

Oļegs Visockis

Raidījuma "Bez Tabu" žurnālists

"Tā cīņa ar sevi, it sevišķi, ja neesi tā kārtīgi gatavojies, tas ir tas, ko es iesaku citiem, tomēr pagatavoties aktīvāk – nedarīt tādas muļķības kā es. Tas ir tas foršākais, kas ir šajā skrējienā – viens otru jau velk, nav sāncensības. Mēs šeit redzam dažādus cilvēkus – tie, kuri var skriet ar savām kājām, tie, kuri arī ratiņkrēslā pārvietojas – izaicina arī šādi sevi. Tas tikai pierāda to, ka jebkurš var to izdarīt."

Skriešana kļūst par dzīvesveidu, par ieradumu un arī par piemēru nākamajai paaudzei. Jānis teica, ka skrien četrus gadus. Šogad distance izvēlēta mazāka un līdzi ņemtas arī atvases. "Lai viņi arī pieredz to foršo notikumu un kādu skriešanas drudzi dabū sev nākotnei," saka Jānis, kurš skrējis arī sliktākos laikapstākļos. Brīvprātīgi, ne sacensībās. "Es skrienu, lai izvairītos no ilgtermiņa veselības problēmām, tas ir novēlējums – turpināt, tas atmaksājas!" viņš novēl.

Ne viens vien uzņēmums šo dienu aizvada kā komandas saliedēšanas pasākumu. Elza, piemēram, pirmo reizi skrien desmit kilometrus, skrējiens kopā ar darba kolēģiem.

Rimi Rīgas maratons – tas ir kas vairāk par skrējienu. Tā ir sevis pārvarēšana, kopā būšanas spēks un spilgts apliecinājums, ka Latvija spēj uzņemt pasauli ar atvērtu sirdi. Un šodien tā pukstēja 40 tūkstošu skrējēju ritmā.

Šogad Rīgā aizvadīts jau 35. Rīgas Rimi maratons.