Baltas, dzeltenas un sārtas – Vecpiebalgā zied skaistās ūdensrozes

Kā izrādās, slavenākais Vecpiebalgas ūdensrožu dīķis ir vienas ģimenes lolojums, turklāt šis hobijs tiek nodots no paaudzes paaudzē.

Apdziedātās Vecpiebalgas ūdensrozes – šāds skaistums nerodas pats no sevis. Kā izrādās, tas ir brīvprātīgs darbs, turklāt vairāku paaudžu garumā.

Aina Ozoliņa

Vecpiebalgas ūdensrožu audzētāja

Mēs šeit dežurējam tajā namiņā, piemēram, šodien ir māsasvīra diena. Un tā mēs te maināmies, un tā mēs te strādājam.

Ūdensrožu audzēšanu Vecpiebalgā pirms vairāk nekā 40 gadiem aizsāka Jānis Sniedze. Viņa meita Aina stāsta, – toreiz viss dīķis esot ziedējis baltās ūdensrozēs. Tagad viņa mūža darbu turpina viņa meitas un mazbērni.

Video: Vecpiebalgas ūdensrozes – vairāku paaudžu darbs

"2006. gadā tēvs aizgāja, un mums bija jāturpina viņa vaļasprieks. Tā bija visa viņa dzīve! Mums māte ātri aizgāja, un tā bija visa viņa dzīve tajā dīķī ielikta. Sirdsapziņa neļauj te visu pamest un atstāt," stāsta Ozoliņa.

Katru gadu tēvs esot organizējis balto ūdensrožu stādu dāvināšanu, – reiz esot ieradusies arī Oskara Kalpaka mazmeita un uzdāvinājusi viņam pirmo selekcionēto ūdensrozi koši sarkanā krāsā – kā pateicību. Tagad dīķī redzamas jau vairāk nekā 30 augu šķirnes.

Šeit jaunas šķirnes no sākuma kā stāstu atved tūristi, – reiz atbraukuši viesi un teikuši, ka esot redzējuši interesantu šķirni kādai tantiņai Lietuvā.

Aina Ozoliņa

Vecpiebalgas ūdensrožu audzētāja

Jau otrā dienā mašīnā iekšā un braucam uz Pabiržiem, bet nu, kur tu atradīsi tantuku ar ūdensrozēm. Gājām uz baznīcu, prasījām, kur tāds tantuks varētu būt. Atradām, un mums izveidojās ļoti skaists kontakts. Pēc scenārija "viena tante teica" mums tā kolekcija arī veidojas.

Ūdensrožu audzētāju gadiem loloto skaistumu novērtē gan ārzemju viesi, gan vietējie – piemēram, Evija šeit ierodas katru vasaru. Viņa stāsta: "Šodien bija ļoti skaista diena, izvēlējāmies pabraukt ārpus Cēsīm, un tieši izvēlējāmies ūdensrozes, jo šeit ir ļoti skaisti."

"Pirmkārt, jau tā ir tēva piemiņa. Un liela piemiņa. Neskatoties uz to smago, grūto darbu, kas šeit ir ielikts. Un redzēt to prieku cilvēku acīs, kas te atbrauc. Latvijai jau vajag tādas skaistas, sakoptas vietas," piebilst Ozoliņa.

Jāņa Sniedzes radinieki arī sniedz konsultācijas un dāvina stādus citiem audzētājiem – Vecpiebalgas ūdensrozes nu jau zied ne tikai visā Latvijā, bet arī Vācijā, Amerikā un Somijā.