Baltijas mērogā Latvijā ir vismazākais kompensēto inovatīvo medikamentu skaits. Kāpēc tā?

Inovatīvie medikamenti pēdējos gados ir viens no visplašāk izmantotajiem instrumentiem, kas pacientiem ar retām un smagām saslimšanām būtiski palīdz cīņā ar slimībām. Vislielākais jaunās paaudzes zāļu pieaugums redzams onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā.

"Inovatīvs medikaments ir ar patentu aizsargāts produkts, ko zinātnieki ir radījuši pasaulē kā jaunu, unikālu un nebijušu. Tas nozīmē jauns, labāks par līdz šim pasaulē jebko, kas ir bijis radīts," saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolevics.

Trīs gadu laikā Latvija inovatīvo kompensējamo medikamentu sarakstu papildinājusi ar 37 jaunām zālēm un kopumā iedzīvotājiem pieejami jau 67 šāda tipa medikamenti. Vienlaikus tas joprojām ir mazāk nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā valsts kompensē 80, bet Lietuvā – 99 inovatīvos medikamentus. Lielākā daļa jeb 34 no Latvijā pieejamajām šā tipa zālēm paredzētas vēža ārstēšanai. Tomēr arī šis rādītājs ir zemāks nekā kaimiņos.

Latvijas vadošais onkologs stāsta, ka inovatīvie medikamenti pacientiem cīņā ar slimību var būt izšķiroši.

"Ņemot vērā to, ka Latvijā tomēr samērā daudz ir šo te ielaisto gadījumu, aptuveni trešdaļa no visiem ir 3,4 stadija, tad šie metterapijas līdzekļi pēdējos gados ir sevi ļoti, ļoti labi parādījuši. Šie te līdzekļi ļauj pacientiem dzīvot gadus labāk vispārējā kondīcijā, viņi var strādāt, viņi var atgriezties darba tirgū un būt sabiedriski aktīvi un noderīgi ģimenēm un sabiedrībai," norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

Onkoloģijas pacientu ieskatā, galvenā problēma ir nevis medikamentu skaits, bet tas, ka zāles nav pieejamas visos ārstēšanās posmos. Proti, ja sākotnēji izrakstītie medikamenti dažādu iemeslu dēļ nav piemēroti un ir jāmaina, valsts tos vairs nekompensē.

"Nav svarīgi, cik mums ir medikamentu, bet ir svarīgi, kurā ārstēšanās brīdī, kurā ārstēšanās shēmas daļā šīs zāles ir pieejamas. Tai brīdī, kad atklāj un ārstēšana, pienākas, zāles pacientam tiek dotas, ja vēzis atnāk atpakaļ vai pacienta organisms neiztur konkrētās zāles un viņam vajag citas, vai viņam nepaveicas, un vēzis ir ar citu mutāciju nekā valsts kompensē, tad sākas problēmas," Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības dibinātāja Olga Valciņa.

Pacientu pārstāve norāda, ka kaimiņvalstīs situācija atšķiras, tur sasirgušajiem ir iespēja saņemt medikamentus arī tad, ja ar pirmo reizi uzveikt slimību nav izdevies: "Mēs bieži savos pacientu pasākumos sakām tā, ka Latvijā pacientus diskriminē pēc valsts, kurā mēs esam piedzimuši. Tā ir taisnība, ka mūsu pacienti tur, kur varētu dzīvot Igaunijas vai Lietuvas pilsoņi, būs spiesti nomirt vai vākt naudu tāpēc, ka mums šo zāļu nav."

Galvenais šķērslis medikamentu iegādei ir izmaksas. Tās mēdz būt līdz pat 85% dārgākas. Pērn inovatīvo zāļu kompensēšanai valsts tērējusi 21 miljonu eiro. Šogad ap 28 miljoniem.

"Šis pieprasījums pieaug, bet aizvien pieprasījums ir lielāks, nekā esošā budžeta ietvaros ir iespējams nodrošināt," pauž Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe.

Onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai zāles šogad saņems vairāk nekā 1300 pacientu, bet karidovaskulāro slimību uzveikšanai – vairāk nekā 28 000 pacientu.

Patlaban rindā uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā ir 30 inovatīvie medikamenti. Nākamgad valsts to kompensēšanai piešķirs papildu 1,8 miljonus eiro. Tomēr, lai varētu kompensētu visas par labu atzītās zāles, vajadzētu gandrīz 30 miljonus.