Beidziet kratīt sirdi mākslīgajam intelektam. Saruna var tikt izmantota pat tiesā

Intervijā ar "tv3.lv" Arina Stivriņa, asociētā partnere, zvērināta advokāte no advokātu biroja WALLES, norāda: "Izmeklēšanas nolūkos tiesībaizsardzības iestādēm ir iespējams šos datus pieprasīt. Tas attiecas īpaši uz kriminālprocesiem, kur var tikt lūgta informācijas izsniegšana. Praksē šis process nav zibenīgs. Ir jāņem vērā arī iespējamā laika nobīde starp notikumu un lēmumu."

Arī jaunākais jurists ar papildu kvalifikāciju kā datu aizsardzības speciālists Roberts Gusts no zvērināta advokātu biroja COBALT stāsta par datu iegūšanu no mākslīgā intelekta platformām: "No tiesiskā regulējuma, kā pierādījums tas ir pieļaujams un attiecināms uz lietu līdzīgi kā "WhatsApp" sarakste, šādus elektroniskus pierādījumus arī ikdienā tiesā pievieno un iesniedz. Tieši par izprasīšanu tas būtu sarežģītāk, tomēr paskatoties "ChatGPT" privātuma politiku tur rakstīts, ka viņi sadarbojas ar varas iestādēm, līdz ar to, ja tiesa pieņem lēmumu, ka šāds pierādījums ir nepieciešams, parasti, pēc kāda procesa dalībnieka motivēta lūguma, tad arī viņi var izprasīt un pievienot lietai."

Taču, kā norāda advokāte: "Vispirms ir jāsaprot, kā tie konkrētajā gadījumā ir tikuši iegūti – vai saruna ir notikusi no bezmaksas vai maksas profila, un kādi bijuši uzstādījumi saistībā ar informācijas uzglabāšanu. "ChatGPT" sistēmā iespējams izmantot arī tā sauktos "temporary chats" jeb īslaicīgos sarunu režīmus, kuros lietotāja ievadītā informācija netiek izmantota modeļa apmācībai."

Taču šajā gadījumā esot jāņem vērā, ka arī tad, ja tiek izslēgta datu izmantošana, apmācības nolūkiem, OpenAI – līdzīgi kā daudzi citi tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji – saglabā noteiktu informāciju drošības vajadzībām, piemēram, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Šobrīd OpenAI norāda, ka šie dati, tostarp lietotāja ievades tiek uzglabāti ne ilgāk kā 30 dienas. Šo drošības datu uzglabāšanu lietotājs nevar pilnībā atslēgt, ja vien nav noslēgts pielāgots līgums ar OpenAI kā uzņēmuma "enterprise" klients, stāsta advokāte.

Roberts Gusts skaidro, kā līdz tiesas materiāliem šāda saruna var nonākt: "Visbiežāk kriminālprocesa ietvaros, ja tiek pārbaudīts personas dators vai kāda cita viedierīce, tas varētu nonākt tiesā un tāds pierādījums varētu būt izmantojams. Civillietās, kur strīds saistīts ar nekustamo īpašumu, šāda sarakste būtu kā pierādījums ļoti retos gadījumos. "

Privātas sarakstes izmantošana kā pierādījums

Stivriņa stāstot savu pieredzes gadījumu, komentē: "Arī privātas elektroniskās sarakstes starp divām personām var kļūt par pierādījumu, ja tajā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Manā praksē ir bijis gadījums, kur persona tika apsūdzēta, pamatojoties uz saraksti e-pastā, kas saturēja krimināli sodāmu saturu. Līdz ar to nav būtiskas atšķirības, vai saturs tiek sūtīts starp diviem cilvēkiem, vai arī ievadīts sarunu rīkā, ja saturs ir nelikumīgs, tam var būt juridiskas sekas."

Advokāte min arī gadījumu, kad "ChatGPT" programmas kļūdas dēļ neievērojis datu segmentāciju lietotāju līmenī, kad cits lietotājs augšupielādējis dokumentu, kas pēc tam izmantots, lai sniegtu atbildi citam lietotājam: "Mūsu Lietuvas biroja kolēģes draudzene – zobārste – bija lūgusi "ChatGPT" vizualizēt informāciju par zobārstniecības materiāliem. Tā vietā, lai sniegtu pieprasīto atbildi, rīks esot atgriezis kādas citas personas informāciju – tostarp autovadītāja eksāmena rezultātus un personas datus."

Jurists brīdina: "Ir bijuši pietiekami daudz gadījumu, kad persona ieraksta precīzus datus un kāds cits konkurējošais uzņēmums, kuram vajadzēja tādu paša veida informāciju iegūt, pajautāja mākslīgajam intelektam un saņēma konkurenta precīzo informāciju, līdz ar to nevajadzētu vadīt neko tādu, kas ir konfidenciāls."

Arī advokāte norāda, ka: "Ja darba vietās vēl nav izstrādātas mākslīgā intelekta lietošanas vadlīnijas, darbiniekiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Nereti cilvēki izmanto AI rīkus privāti, bet ievada tajos ar darbu saistītu informāciju – piemēram, jautājumus, kas ietver komercnoslēpumu vai klientu datus. Šādā gadījumā pastāv risks neapzināti izpaust aizsargājamu informāciju. Atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam šāda izpaušana var radīt juridiskas sekas, tostarp, smagākos gadījumos, arī kriminālatbildību, ja tā veikta apzināti vai rupjas neuzmanības dēļ."

Jautājot, vai platforma nes kādu atbildību par to, ko tā stāsta, piemēram, slepkavai izstāstot darbības soļus, jurists komentē: "Noteikti platformai būtu jāierobežo šādas informācijas sniegšana, bet tā precīzi par to, kāda atbildība platformai kā tādai vai personai, kam platforma pieder, tur būtu jāpēta."

Datu noplūde un platformas uzticamība nav garantēta

"Šobrīd ir svarīgi apzināties, cik daudz informācijas mēs paši nododam šādiem rīkiem. Pat ja sistēma tiek reklamēta kā bezpeļņas, šis statuss nākotnē var mainīties. Personas dati mūsdienās ir kā digitālais zelts," stāsta advokāte.

Advokāte arī norāda, kam noteikti būtu jāpievērš uzmanība, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus: "Vienmēr jāpievērš uzmanība rīka izcelsmes valstij. Ja rīka izstrādātājs atrodas ārpus Eiropas Savienības, lietotājam jāapzinās, ka šajās valstīs var nebūt piemērojams vai faktiski īstenots GDPR [Vispārīgā datu aizsardzības regula] aizsardzības līmenis."

Noslēgumā Arina Stivriņa secina: "Mākslīgā intelekta rīki noteikti sniedz plašas iespējas, taču tos nepieciešams izmantot atbildīgi. Lietotājiem – gan privātpersonām, gan profesionāļiem – ir jāapzinās datu apstrādes un drošības riski, rūpīgi jāizvēlas, kāda informācija tiek ievadīta un kādos nolūkos šie rīki tiek izmantoti. Tehnoloģiju attīstība nedrīkst atstāt malā datu aizsardzības pamatprincipus."