Bērni sportot grib, taču izmaksas joprojām ir augstas. Ko mainīs jaunais Sporta likums?
Bērni sportot grib, taču iespējas un izmaksas dažādās pašvaldībās atšķiras. Mārupes sporta skolā sākusies jauno audzēkņu uzņemšana – vecāki bērnus piesaka dažādiem sporta veidiem, arī pavisam mazos. Tikmēr jaunais Sporta likums bērnu un jauniešu sportu izvirza kā prioritāti un paredz mainīt arī nozares finansēšanas modeli. Vai tas nozīmēs arī reāli pieejamāku sportu bērniem?
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vecāki izvēlas ne tikai skolu, bet arī sporta veidu, ar kuru bērns nodarbosies. Mārupē interese par sporta skolu ir liela – te sākusies jauno audzēkņu uzņemšana.
Taču aiz šīs intereses ir arī ļoti būtiski un praktiski jautājumi – cik daudz bērnu skola var uzņemt, kāds ir vecāku līdzmaksājums un vai pietiek treneru, lai visiem nodrošinātu kvalitatīvas nodarbības?
Mēs uzņemam kopā 645 audzēkņus, tātad ir 645 vietas, no kurām 497 ir interešu izglītības programmās un 148 ir profesionālajā ievirzē. Sporta skolai finansējums ir pietiekams un finansējuma ietvaros tas, ko skola var izdarīt, to izdara pilnībā.
Mārupes sporta skolā bērniem pieejami vairāki sporta veidi. Vislielākā interese ir par vieglatlētiku, peldētapmācību un futbolu, un šonedēļ vecāki savus bērnus varēja pieteikt arī klātienē. Taču pašvaldības sporta skolas budžetu veido ne tikai pašvaldības finansējums – daļu izmaksu sedz arī paši vecāki.
Vecāku līdzmaksājums ir diferencēts, ja mēs sadalām profesionālā ievirze un interešu izglītība, tad sadalās vēl arī deklarētie un nedeklarētie. Mārupes novadā deklarētajiem ir 25 eiro līdzmaksājums un tie, kas nav deklarētie – tiem ir reiz divi, tiem ir 50 eiro. Interešu izglītībā – 20 eiro un nedeklarētajiem 40 eiro. Treneru kapacitāte no vienas puses ir pietiekama, bet, es domāju, šobrīd Latvijā ir diezgan izteikta problēma ar labiem speciālistiem.
Tieši treneru pieejamība ir viena no problēmām, kas ietekmē to, cik bērnu sporta skola vispār spēj uzņemt. Labs treneris nozīmē ne tikai sporta zināšanas, bet arī spēju strādāt ar bērniem, un kvalificēta speciālista piesaiste maksā.
Mēs nemitīgi meklējam un tā ir viena no problēmām, kas mums ir – jāstrādā ar vairākām grupām, līdz ar to kaut kas tiek arī zaudēts – kvalitāte vai kaut kas, jo treneri ir vajadzīgi un vajadzīga ir arī infrastruktūra, jo mēs arī vienlaicīgi ar skolu dalām zāli un infrastruktūras pietrūkst, pietrūkst kādas manēžas un esam izmētāti diezgan tā jau pa dažādām zālēm.
Tikmēr izmaiņas Sporta likumā, kas stājušās spēkā no 1. augusta, paredz būtiski mainīt sporta nozares pārvaldību un finansēšanu. Likumā bērnu un jauniešu sports izcelts kā prioritāte, paredzēts izveidot Valsts sporta fondu un vienotu Sporta reģistru, lai finansējuma sadale būtu mērķētāka un lēmumi – balstīti datos.
Jautājums ir – vai jaunais regulējums palīdzēs arī tām sporta skolām, kuras jau šobrīd saskaras ar treneru trūkumu, finansējuma nepietiekamību vai augošām bērnu interesēm.
Pašvaldības nefokusējas tikai uz pašvaldības dibinātām sporta skolām, bet mums ir svarīga kvalitāte – ja bērns mācās privātajā vai pašvaldības skolā, galvenais vienā pašvaldības teritorijā. Protams, pašvaldībai ir lielākas iespējas, jo tai pieder visa sporta infrastruktūra valstī un šeit jau skolas pašas izvēlas. Mums ir svarīgi, ka arī privātās skolas saņem atbalstu no pašvaldības, tad tas bija vairāk arī domāts par infrastruktūras atbalstu, jo pretējā gadījumā tas līdzmaksājums privātajās skolās ir daudz lielāks vecākiem.
Bērnu interese par sportu aug – pēdējo divu gadu laikā sporta skolās audzēkņu skaits pieaudzis par aptuveni desmito daļu. Taču tas, vai jaunais Sporta likums šo sistēmu padarīs pieejamāku un vienlīdzīgāku, rādīs tā turpmākā ieviešana praksē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
