Bērnu ārsts Mednis apmelo kolēģus: ārstu asociācija neatklāj, vai anulēts sertifikāts
Vai pediatra Edgara Medņa dezinformācija par vakcināciju un bērnu slimnīcas kolēģu apmelošana laikā, kad viņi cīnījās par mazo difterijas slimnieku dzīvībām, ir pietiekami nopietns pārkāpums, lai anulētu viņa sertifikātu? Par to ir lēmusi Ārstu biedrības Ētikas komisija, taču sabiedrībai tā savu spriedumu joprojām neatklāj.
Tas tādēļ, ka pats Mednis to darīt esot aizliedzis un juridiski – viņa lūgumam jāklausa. Kā šo situāciju vērtē paši ārsti, skaidroja TV3 Ziņas.
Jautājumu par pediatra Edgara Medņa izteikumiem Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija skatīja tādēļ, ka viņš publiski apšaubīja vakcinācijas nepieciešamību un apmeloja Bērnu slimnīcas ārstu darbu laikā, kad viņi cīnījās par ar difteriju sasirgušo bērnu dzīvībām.
Vai tas bijis gana nopietns pārkāpums, lai lemtu par viņa sertifikāta anulēšanu – Ētikas komisija jau izvērtējusi, taču publiski lēmumu neatklāj, jo Mednis aizliedzis to darīt. Juristi saka – tās ir viņa datu aizsardzības regulā noteiktās tiesības.
"Tas ir mūsu juristu ieteikums. Es saprotu juridisko kontekstu, ka, ja mēs būtu noteikuši, kas obligāti, ka ētikas komisijas prasība ir atklāt un cilvēks, jau nākot uz šo komisiju, zinātu, ka tas jautājums tiks atklāts, tas būtu viens stāsts. Bet mēs to neesam izdarījuši līdz šim, droši vien, ka nākotnē jādomā, ņemot vērā šos sensitīvos jautājumus."
Šobrīd lēmums nav zināms pat Pediatru asociācijai, kura lūgusi Medņa sertifikātu apturēt – viņiem to atsūtīšot rakstiski 30 dienu laikā.
Lai gan daļa mediķu sliecas atbalstīt juristu ieteikumus, vairākums organizāciju tomēr uzskata – šādu informāciju slēpt ir nepieļaujami.
"Šiem lēmumiem jābūt publiskiem, šai informācija par šādiem jautājumiem būtu jābūt zināmai sabiedrībai un mediķu kopienai kā tādai, jo šis ir satraucošs gadījums, un mēs kā medicīnas darbinieki pārdzīvojām šo situāciju."
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Jānis Vētra norāda, ka viņš uzskata – sabiedrībai ir tiesības zināt. Arī ārstu videi it sevišķi tiesības zināt, kas ir pieņemts. "Es sagaidītu, ka tiek atrasts risinājums, kā šo situāciju skaidrot plašāk," norāda Vētra.
Arī pašā Ārstu biedrībā un viņu Ētikas komisijā saka – situācija ir absurda, bet juridiski viņu rokas esot sasietas.
"Es personīgi domāju, ka tas nav pareizi, bet, ja juristi tā saka – es cienu Latvijas likumdošanu. Tomēr man liekas netaisnīgi, ka ir situācijas, kad cilvēks drīkst izteikt domas, kas viņam vien ienāk prātā, kas, manuprāt, ne vienmēr ir korektas, teiksim tā. Bet ir citas puses, kur vienkārši likumos noteiktajā kārtībā viņiem ir jāklusē."
Iepriekš Mednis TV3 Ziņām solīja, ka plašākus komentārus sniegs pēc Ārstu biedrības lēmuma. "Tad, kad būs lēmumi, tad es ar jums ļoti labprāt visiem parunāšu," viņš sacīja iepriekš. Tomēr otrdien, 15. oktobrī, uz TV3 Ziņas zvaniem un īsziņām viņš neatbildēja.
Ja Ārstu biedrības ētikas komisija būtu lēmusi, ka Medņa rīcība nav savienojama ar mediķa darbu, par viņa sertifikāta anulēšanu būtu jālemj Sertifikācijas padomei. To, vai šāds jautājums iekļauts viņu nākamās sēdes darba kārtībā, padomē neatklāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
