Budžeta vietas pedagoģijas studentiem dubultosies, celsies arī uzņemšanas kritēriji
Meklējot risinājumus akūtajam skolotāju trūkumam, jau no septembra četras augstskolas dubultos pieejamo budžeta vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās. Šim mērķim rezervēti 1,2 miljoni eiro. Vienlaikus ar papildu valsts naudu Izglītības ministrija vēlas arī lielāku kvalitāti, tādēļ lēmusi visās augstskolās noteikt vienotas topošo skolotāju uzņemšanas prasības, kas būs augstākas nekā līdz šim.
Izglītības ministrija plāno restartēt augstskolu pedagoģijas studiju programmas. No septembra noteiks stingrākas uzņemšanas prasības, vienlaikus dubultojot pieejamo budžeta vietu skaitu.
Četrās Latvijas augstskolās – Latvijas Universitātē, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils un Liepājas universitātē – par valsts budžeta līdzekļiem studijas ik gadu vidēji uzsāk ap 500 topošo pedagogu. Izglītības ministrija gan iecerējusi jau no šā mācību gada šo skaitu pat dubultot. Šim mērķim jau rezervēti 1,2 miljoni eiro, nepieciešami vēl tikai tie, kas nākotni vēlas saistīt ar darbu skolā.
"Mēs ļoti ceram, ka šis vietu skaits būs aizpildīts. Vai par 100% dubultosies? Noteikti ne, bet iespēja ir. Šis finansējums ir nolikts blakus, bet, protams, tiks samaksāts pēc tā, cik ir. Tas nav tā, ka tā nauda vienkārši tiek iedota. Nauda ir nolikta blakus, un tam ir jāizpilda konkrētie nosacījumi."
Vienlaikus ministrija, augstskolās ieplūdinot papildu naudu, sagaida arī augstāku kvalitāti. Tādēļ panākta vienošanās, ka turpmāk visās četrās minētajās augstskolās noteiks vienotas topošo skolotāju uzņemšanas prasības, un tās būs augstākas nekā līdz šim.
Proti, turpmāk pedagoģijas studijās uzņems tikai tos, kuru vidējā atzīme atestātā būs vismaz 7 balles. Savukārt, ja students vēlēsies kļūt par, piemēram, matemātikas, angļu valodas vai fizikas pedagogu, arī šī – profilējošajā priekšmeta – gala atzīme nedrīkstēs būt zemāka par septiņi.
"Ja mēs skatāmies uz šo latiņu, par to arī ir daudz diskutēts gan iekšēji, gan ar augstskolām, vai tā nav nosakāma vēl augstāk, tad mums ir jāskatās, kādas ir tiešām iespējas, kādi ir ienākošie studenti. Mēs varētu ideāli noteikt vidējo atzīmi arī deviņi, bet tad mēs atdurtos, ka tāds kārtotāju skaits ir visai neliels visā valstī."
Ministrijā neuzskata, ka, uzņemšanas latiņu ceļot, topošo skolotāju skaits varētu sarukt, tieši pretēji – cer, ka pedagoģijas studijas izvēlēsies spējīgākie jaunieši un būs mazāks atbirums. Arī Latvijas Universitātē, kas ir mūsu galvenā pedagogu sagatavošanas kalve, saskata, ka jaunā iecere topošo skolotāju skaitu varētu palielināt – gribētāju studēt pedagoģiju patiesībā netrūkst, taču daudzi to darīt gatavi tikai par valsts naudu.
"Mēs prognozējam, ka skaits varētu palielināties. Vienīgā joma, kur mums nebija konkursa, kur pieteikumu bija mazāk nekā budžeta vietu, tie bija vācu valodas skolotāji, bet visiem pārējiem bija skaits lielāks nekā budžeta vietas. Un tas nozīmē, ka ir studējošie, kas vēlas studēt par valsts budžeta līdzekļiem, un tad, kad viņi neiekļūst budžeta plūsmā, viņi meklē iespējas kaut kur citur."
Jāatgādina, ka skarba par Izglītības ministrijas spēju sagatavot un skolā arī noturēt pedagogus ir arī Valsts kontrole, kura nesen secināja, ka pirmo piecu gadu laikā darbu pamet pat trešdaļa jauno pedagogu. Tādēļ vienlaikus ar jaunu skolotāju sagatavošanu ministrijai aizvien jādomā arī, kā esošos motivēt turpināt izglītot bērnus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
