"Būs vēl lielāki ietaupījumi" un pārtikai mazāks PVN – par gaidāmo budžetu saka Valainis
Valainis akcentēja, ka ZZS ir parakstījusi memorandu ar uzņēmēju organizācijām, un pilnībā piekrīt – valsts pārvaldē tēriņi jāsamazina. "Mēs parakstījām [tēriņu mazināšanas ieceri] par 850 miljoniem eiro," sacīja Valainis.
"Citi vispār neparakstīja. Mēs rosinājām diskusiju, ka jānāk ar taupības pasākumiem. Mēs rosinājām diskusiju valdībā, kā rezultātā bija šie te pirmie 170 miljoni eiro. Mēs definējām to, ka tas ir par maz, arī tagad turpinās darbs un būs vēl lielāki ietaupījumi. Pie 170 miljoniem neapstāsies, lai varētu realizēt tās iniciatīvas, ko esam pieteikuši – gan samazinātais PVN pārtikai, pirmās nepieciešamības precēm, mazināt dzīves dārdzību."
Valainis atkārtoti akcentēja, ka valsts aparātā ir iespējams ietaupīt vēl vairāk, un jau šobrīd esot redzams, ka arī tiek atrasts vēl vairāk. "Tātad viss nav izsmelts," secina ministrs, akcentējot, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāsamazina dzīves dārdzība. Konkrēti tām iedzīvotāju grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Primāri pirmās nepieciešamības pārtikai un arī medikamentiem. "Arī zālēm ir jāsamazina zāļu cenas," norāda ekonomikas ministrs.
Konkrētāk izvaicāts, kā tad notiks PVN samazināšana precēm, Valainis norādīja, ka ir jāturpina darbs pie ietaupījumiem un budžeta pārskatīšanas. "Mēs varam ietaupīt, arī pārskatot funkcijas, un to ZZS arī visu laiku piedāvājam. Varbūt apvienot kādas iestādes, ietaupīt resursus, ko var novirzīt citām prioritātēm," viņš paskaidro.
Patlaban gan turpinās diskusija par to, kurām preču grupām PVN ir jāsamazina. Tomēr vienlaikus ministrs arī pauž, ka koalīcijas partneri piekrīt – no nākamā gada PVN būtu jāsamazina. "Manuprāt, tā ideja ir ļoti laba un es domāju, ka Latvijas iedzīvotājiem tas palīdzēs mazināt dzīves dārdzību," pārliecību pauž Valainis, norādot, ka Latvijā zem nabadzības sliekšņa dzīvo 400 000 iedzīvotāju. Viņu ienākumi ir ārkārtīgi zemi.
Vēršot uzmanību, ka kritiku izpelnījies tā saucamais "zemo cenu grozs", Valainis akmeni met Konkurences padomes lauciņā, norādot, ka šobrīd ir būtiski palielināts uzraugu skaits. "Es zinu, ka konkurences uzraugā pie šī jautājuma Latvijā strādāja divi cilvēki. Es teiktu, ka mēs [šim jautājumam] bijām vāji pieskārušies. Šobrīd mēs pastāvīgi spiežam uz konkurences uzrauga. Esam palielinājuši skaitu no diviem uz 15 uzraugiem. Rezultātus tuvākajā laikā redzēsim visām šīm darbībām," par "zemo cenu groza" ieviešanu Latvijā teic Valainis.
Vienlaikus viņš atzīst, ka inflācija gada griezumā pārtikas cenām turpina kāpt. Tomēr pozitīvi, ka mēneša griezumā, pēc memoranda parakstīšanas, ieviešot zemo cenu grozu, cenas pārtikas cenām ir "apstājušās". Varbūt pat palikušas mazliet lētākas, teic ministrs.
"Šobrīd mums izdevis panākt, ka Latvijā šīs cenas, īpaši zemo cenu grozā, tās preces ir nokritušās par 1,2 %. Mēs varam skatīties, vai tas ir daudz vai maz, bet Igaunijā šīs cenas ir aizgājušas augšā. Lietuvā tās ir plus mīnus, bet tomēr ar tendenci augt. Mums šajā brīdī ir nostabilizējušās un jau sāk krist lejā. Protams, tas nav tas rezultāts, ko mēs sagaidām no lielveikaliem, mēs arī neesam ieviesuši visus instrumentus."
Rezultātus par to, cik efektīvs ir bijis zemo cenu grozs, Ekonomikas ministrija cer iegūt decembrī vai janvārī. Līdz 1. decembrim nozarei ir jāiesniedz visa Ekonomikas ministrijas prasītā informācija, lai varētu dzīvē ieviest visus rīkus pārtikas cenu mazināšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
