Ceļu Saeimā turpina iedzīvotāju iniciatīva par iemaksu nesamazināšanu pensiju otrajā līmenī

Iniciatīvas autoru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" valdes loceklis, līdzekļu pārvaldnieks Artūrs Roze sēdē norādīja, ka nākotnē pensionāru kļūst vairāk, bet strādājošo mazāk un kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk. Bez būtiskām izmaiņām pensionēšanās vecumā vai indeksācijas kārtībā pensiju pirmā līmeņa saistības ilgtermiņā nav izpildāmas, uzsvēra Roze.

Pēc "Indexo" aplēsēm, iecerētais pensiju otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc desmit gadiem pensiju uzkrājumu samazinās par 4000 eiro, bet, pensionējoties pēc 30 gadiem, šo nodokļu izmaiņu rezultāts būs par 40 000 eiro mazāks pensiju uzkrājums.

Iniciatīvai pievienojas arī Latvijas Banka, iebilstot, ka tādējādi tiek pārskatīta pensiju sistēma.

Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomnieks Kārlis Šadurskis (JV) sēdē sacīja, ka varētu daļēji piekrist iniciatīvas autoriem, ja tas būtu plāns uz mūžīgiem laikiem, bet tas ir terminēts risinājums uz četriem gadiem. Viena procentpunkta pārnese uz pirmo līmeni vien nozīmē grāmatvedisku darbību budžetā, izteicās FM pārstāvis.

"Es nestrīdēšos par pirmā un otrā līmeņa ienesīgumu, bet, ja paskatāmies uz vēsturiskiem datiem, pirmā līmeņa ienesīgums ir bijis nedaudz augstāks, un tas nekad nebūs negatīvs, jo to ietekmē inflācija, un tā būs vienmēr," sacīja Šadurskis.

Ašeradena padomnieku neizbrīna, ka iniciatīva rekordlielā ātrumā savāca nepieciešamo parakstu skaitu, jo eksperti teikuši, ka "būs slikti". Taču Šadurska ieskatā, lielākā daļa sabiedrības nezina, kā uzkrājas pensijas kapitāls un atšķirību starp pirmo un otro līmeni, kā arī formulu, kā tiek rēķinātas pensijas.

FM aicināja neatbalstīt iniciatīvu, jo fiskālā ietekme uz katru indivīdu ir "absolūti niecīga", pauda Šadurskis, uzskatot, ka tas nav politisks, bet gan matemātisks jautājums. "Matemātika saka skaidri, ka runa ir par pārdesmit centu starpību no pensijas," apgalvoja finanšu ministra padomnieks.

Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars akcentēja, ka bieži vien politikā pagaidu risinājums kļūst par pastāvīgu risinājumu.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotais saraksts" (AS) jau ir solījis vērsties Satversmes tiesā, kā arī lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likumu, ja tas tiks pieņemts. AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, skaidrojot iecerēto valdības plānu, teica, ka valdība paņems naudu no nākotnes pensionāriem, lai nosegtu nodokļu izmaiņu fiskālo deficītu.

Ir pietrūkusi politiskā griba pārskatīt budžeta pamata tēriņus, domā opozīcijas politiķis, uzsverot, ka pensijas nav valdības resurss. "Mēs neveicinām, ka cilvēkiem ir ticība nākotnei," uzsvēra Tavars.

Līdzīgi pauda deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV), uzskatot, ka nedrīkst "grābstīties" gar pensijām, un, viņaprāt, tas būtu jānostiprina likumā.

Koalīcijas deputāti komisijas sēdē neizteicās, taču arī nebilda iniciatīvas virzībai. Vienlaikus valdība šonedēļ atbalstīja likumprojektu, kas paredz turpmākos četrus gadus samazināt otrajā pensiju līmenī novirzāmo sociālo iemaksu daļu, attiecīgi par vienu procentpunktu palielinot iemaksas pirmajā pensiju līmenī.

Koalīcija aizvien aizstāv plānotās izmaiņas, norādot, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Šīs izmaiņas, vērtējot nākamā gada budžetu, būs jāapstiprina arī Saeimai.