Dārgāka veselība – liela bīstamība. Mazaizsargātākās grupās pieaugs hronisko pacientu skaits un mirstība
Lai arī veselības pakalpojumu cenu kāpumā lielu lomu spēlē enerģētikas krīze, tas tomēr nav vienīgais iemesls, un vēl krietnu laiku pirms tās jau bijis zināms – veselības izmaksas augs. Politiķi gan pie risinājumiem joprojām nav ķērušies, pie kā, iespējams, vainojams maldīgais uzskats, ka veselības nozare ir tērējoša nevis ražojoša. Valstsvīru atbildības trūkums diemžēl paredz lielu bīstamību – varētu pieaugt hronisko pacientu un mirušo skaits.
"’tv3.lv’’ jau vēstīja, ka veselības pakalpojumu cenas šoruden piedzīvojušas kāpumu. Tas gan ir neviennozīmīgs – daļai pakalpojumu cenas kāpušas vairāk, citiem mazāk, bet atsevišķiem palikušas nemainīgas. Vienlaikus gan pakalpojumu sniedzēji vērš uzmanību, ka cenu kāpuma tendence, ļoti iespējams, ir tikai tās sākuma stadijā, kā arī bez valsts atbalsta enerģijas izdevumu segšanai vai vismaz jaunu valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu noteikšanas, tie būs spiesti savu cenrādi mainīt atkārtoti un ne pacientu maciņiem draudzīgākajā virzienā.
Veselības ministrija (VM) "’tv3.lv’’ gan norāda, ka veselības pakalpojumu sniedzēju energoresursu segšanai atbalstu nav paredzējusi, bet cer izlīdzēties ar vismaz daļēju pārpilžu jeb sniegto pakalpojumu ārpus valsts atvēlētā budžeta apmaksu. (Atvērts ir arī jautājums par tarifu pārrēķinu – vai tam būs budžeta? To "’tv3.lv’’ skaidros nākamajā rakstā.)
Lasi vēl: Cenas aug ne tikai pienam, bet arī veselībai. Vai tikai retais spēs uzdrīkstēties slimot?
Tāpat veselības pakalpojumu sniedzēji pauduši, ka cenu kāpums paredz arī zināmus riskus – arvien vairāk iedzīvotāju vairs nevarēs atļauties par veselību maksāt, tāpēc būs spiesti noslogot valsts apmaksāto pakalpojumu rindas. Tāpat iespējams, ka iedzīvotāji vairāk nogaidīs pirms meklēt jebkādu palīdzību, tādējādi slimības ielaižot.
Arī sabiedrības veselības speciāliste sarunā ar "’tv3.lv’’ norāda – veselības pakalpojumu pieejamības samazināšanās ir ļoti liela bīstamība, jo tā paredz kopumā slimāku sabiedrību un nevajadzīgās mirstības pieaugumu.
Veselības nozare – tērējoša vai ražojoša nozare?
Runājot par veselības pakalpojumu cenu kāpumu, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības vadības docētāju grupas vadītāja Daiga Behmane "’tv3.lv’’ atzīst – viņa ir pārsteigta, ka šai problēmai šobrīd nav nekāda risinājuma, jo pirmoreiz par pakalpojumu tarifu pieaugumu viņa kādā konferencē dzirdējusi jau pirms gada. "’Tātad jau gadu mēs dzīvojam šajā situācijā, lai arī tas valdībai bija zināms. Dīvainākais ir tas, ka tam vēl nav risinājuma. Tas ir dīvaini no tāda viedokļa, ka mūsu valstī veselības sistēma tiek finansēta no vispārējiem nodokļiem (..) un tā ir politiķu atbildība lemt, kā tie tiks tērēti.’’
Behmane arī atzīmē – iespējams, rodas sajūta, ka politiķi šajā sakarā neizjūt nekādu savu atbildību, jo mēs joprojām uz veselības nozari raugāmies kā tērējošu nozari. Tai visu laiku ir nepieciešama nauda. Bet uz to vajadzētu skatīties kā ražojošu nozari, kas ražo veselību, darbspējīgus cilvēkus, novērš invaliditāti, veicina produktivitāti. Tāpat tā būtu jāsaista ar ekonomiskajiem ieguvumiem, kurus valsts var gūt – tas ir daudz veselīgāks cilvēks.
"’Es nesaprotu, kāpēc Latvijā šī izpratne vēl nav izveidojusies attīstīto valstu līmenī. Bet tādēļ šai nozarei nepārtraukti jābūt tādā kā lūdzēja lomā. Nezinu, kas te gadu nav strādājis, ko mēs gadu neesam sapratuši,’’ teic sabiedrības veselības pētniece un piebilst: "’Jautājums ir – vai mums ir svarīgi, ka pieaug cilvēku vidējais dzīves ilgums? Ja tas ir svarīgi, jādomā, kā investēt šajā sistēmā, lai tas notiktu. Ja tas nav svarīgi, tad arī nauda veselības nozarei tiek novirzīta pēc pārpalikuma principa.’’
Dati rāda, ka Latvijā jau šobrīd daudziem veselības pakalpojumi ir nepieejami, jo nevar par tiem samaksāt. Savukārt valsts apmaksātie vai nu nav pieejami vai uz tiem ir ļoti garas rindas, kas ir pilnībā nepieņemami pacientiem, kuriem nepieciešama akūta palīdzība. Behmane teic, ka alternatīva tādā gadījumā ir saukt ātro palīdzību, bet šādā veidā tiek nevajadzīgi noslogoti stacionāri. "’Mūsu veselības sistēmā ir ļoti daudz organizācijas un sistemātiskas problēmas,’’ norāda pētniece.
Savukārt šobrīd redzams vēl lielāks veselības pakalpojumu cenu kāpums, taču valsts nav rīkojusies, lai atbalstītu tās apmaksātos pakalpojumus, atbilstoši ceļot to tarifus.
"’Tad mēs varam prognozēt, ka arvien vairāk cilvēks maksās no savas kabatas. Ja ejam privāti (un mēs jau šobrīd ļoti daudz pērkam privātos pakalpojumus, salīdzinot ar vidējo Eiropas rādītāju), tad mēs no savas kabatas maksāsim vēl vairāk. Un tā ir ļoti liela bīstamība."
Uz pārpilžu apmaksu rēķina cer atvieglot energoresursu slogu
Jāteic, ka tarifu celšana gan situāciju medicīnas iestādēs nerisinātu, jo lielākā sāpe šobrīd tomēr ir augošās enerģijas izmaksas. Veselības ministrijas Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins "’tv3.lv’’ pauž, ka VM nav iecerējusi veselības pakalpojumu sniedzējiem palīdzēt ar šo izdevumu segšanu, bet plānots kaut nedaudz izdevumu slogu atvieglot, ar iestādēm norēķinoties par pakalpojumu pārpildēm jeb sniegtajiem pakalpojumiem ārpus valsts atvēlētā budžeta. Tam ministrija paredzējusi atvēlēt sava budžeta ietaupījumus un cer arī uz pāri palikušo daļu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"’Laboratorijām, ambulatorajam sektoram, medikamentiem – visur vērojamas pārpildes un deficīts. Jāatzīmē, ka tas ir no gada uz gadu. Līdz šim iespēju robežās tās esam seguši, bet šogad piedzīvosim to pašu. Šobrīd esam piedāvājuši daļu no šīm pārpildēm segt no budžeta ietaupījumiem, jo ne visas programmas pildās ļoti precīzi. (..) Finanšu ministrijai esam iesnieguši savu priekšlikumu, kurš koalīcijā jau ir izdiskutēts[, bet nav apstiprināts]."
Mēs turpinām iet ar šo priekšlikumu, jo laboratorijas mūs jau informēja – ja pārpilde turpināsies un mēs to nesegsim, laboratorijas varētu pārtraukt valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, jo visa pārpilde dotajā brīdī ir uz viņu rēķina.
Lai arī tas nav atbalsts konkrēti apkures un elektrības rēķinu segšanai, ministrijas ieskatā tas tomēr daļēji palīdzētu. Šobrīd VM prioritāte ir norēķināties par pakalpojumu pārpildēm, bet pēc tam varēšot lūkoties arī citā virzienā. Tajā pašā laikā Kņigins atzīmē, ka arī ar šādu palīdzību, pārdalot finanses, nebūs iespējams nozarei atmaksāt radušos deficītu.
"’Skatoties uz to, kas mūs sagaida uz gada beigām, aplēsts, ka kopējais deficīts nozarē varētu veidot vairāk nekā 300 miljonus. Tas atkal ir bez energoresursiem, bet gan tīri uz pakalpojumiem, starptautiskajiem norēķiniem, sadārdzinājumu ēdināšanā – visas nozares aktuālās lietas, kurām arī ir jānotiek. Tas vienkārši ir uzkrājies pa pagājušajiem gadiem, un šobrīd iztrūkums ir ļoti lielā apjomā,’’ kopējo situāciju nozarē iezīmē VM pārstāvis.
Samazinoties veselības pieejamībai, vairāk ielaidīs slimības un mirs
Veselības pakalpojumu sniedzēji jau vērsuši uzmanību uz riskiem, kurus paģēr veselības pieejamības samazināšanās, taču labu ieskatu veselības jomā dotajā brīdī kopumā sniedz ikgadējais "’Valsts veselības profils’’. Aplūkojot pērnā gada Latvijas profilu, sabiedrības veselības speciāliste Daiga Behmane vērš uzmanību uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un savas veselības novērtējumu, kas ir neapgāžamā savstarpējā korelācijā. Latvija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ieņem godpilno pirmspēdējo vietu, par mata tiesu apsteidzot Lietuvu. Taču kopaina nav rožaina – kritiskākajā rādītājā tomēr esam sliktākā pozīcijā nekā kaimiņi.
"’Dati liecina, ka cilvēki, kuriem ir labi ienākumi, kuri var pirkt šos privātos veselības pakalpojumus, veselības aprūpi vērtē diezgan labi, jo vienkārši var to atļauties. Vienlaikus šis rādītājs tāpat ir zemāks nekā, piemēram, Igaunijā un ES vidēji. Arī jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem veselības aprūpi Latvijā vērtē vissliktāk Eiropā. Šis rādītājs ir kritisks. Tas pamato esošo problēmu, ka nekas nav risināts ar veselības aprūpes tarifiem,’’ stāsta pētniece.
Var teikt, ka nabadzība Latvijā lielā mērā ietekmē veselības rādītāju. Cilvēkiem ar zemiem, pat niecīgiem ienākumiem veselības aprūpe ir ļoti maz pieejama, jo viņi nevar atļauties maksāt privāti par pakalpojumiem. Savukārt šobrīd pieaugošās cenas pamatā "’sitīs’’ tieši pa šo sabiedrības daļu – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Kā atzīmē Behmane – līdz ar to šajā grupā arī strauji varētu pieaugt mirstības rādītāji.
"’Tas tāpēc, ka šajā grupā cilvēkiem nav iespējas jau šobrīd ārstēt hroniskas, ielaistas slimības, bet, mazinoties pieejamībai kā tādai, tas, ko mēs redzēsim, noteikti ir arī mirstības pieaugums. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi strādāt pie nevienlīdzības mazināšanas, ieviešot maksimāli mērķētus atbalsta pasākumus.’’
Pētniece piebilst, ka līdzīgu ainu jau vērojām Covid-19 pandēmijas laikā, kad kopējā mirstība nepalielinājās tikai koronavīrusa dēļ, bet cilvēki mira vairāk arī no hroniskām slimībām, ko tiešā veidā ietekmēja veselības pieejamība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
