Cenas aug ne tikai pienam, bet arī veselībai. Vai tikai retais spēs uzdrīkstēties slimot?

"’tv3.lv’’ lasītāji novērojuši, ka kopš šī gada septembra daudzviet celtas veselības pakalpojumu cenas. Kāpums gan ir neviennozīmīgs – kāds pakalpojums kļuvis par ceturtdaļu dārgāks, cits uz pusi, bet vēl dažiem cenas spējušas palikt nemainīgas.

"’MFD Veselības grupa’’ izpilddirektors Einārs Giels, kā arī "’Veselības centru apvienības’’ (VCA) un "’Centrālās laboratorijas’’ (CL) valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa portālam apstiprina – veselības pakalpojumu cenas patiesi aug, un pieaugums visdrīzāk turpināsies.

"’Cenu kāpuma tendence ir, un domāju, ka tā ir tikai sākuma posmā,’’ norāda Lapiņa un paskaidro, ka to tiešā veidā ietekmē enerģētikas krīze. "’Paskatāmies, kas notiek ar elektrības rēķiniem. Piemēram, vienā no 12 VCA poliklīnikām šī gada februārī elektrības rēķins bija 5243 eiro, bet jau jūlijā tas pieauga līdz 16 822 eiro. Mūsu izmaksu pieaugums ir vismaz trīs reižu lielāks.’’

Lapiņa uzsver, ka VCA un CL sniegto veselības pakalpojumu cenas šobrīd ir augušas par 10 līdz 15% un kāpuma pamatā ir tieši enerģētikas krīze. To apliecina arī tas, ka dārgāki kļuvuši tie pakalpojumi, kuri ir energoresursus tērējošāki, piemēram, magnētiskā rezonanse.

"’Mēs šobrīd strādājam pie enerģijas resursu patēriņa samazināšanas visās jomās – domājam, kā samazināt apkures un elektrības izmaksas, mainām visas lampiņas, kur tās vēl nav nomainītas uz ekonomiskākām,’’ skaidro Lapiņa un piebilst: "’Godīgi – ja mēs palielinātu pakalpojumu cenas proporcionāli tam, kāds ir mūsu izmaksu pieaugums, tās būtu vēl lielākas.’’

Viņa arī atklāj, ka, neraugoties uz dažādām augošajām izmaksām, "’Centrālā laboratorija’’ līdz šim 12 gadus spējusi saglabāt savu pakalpojumu cenas nemainīgas. Taču, tā kā lielākā daļa no 15 laboratorijām strādā diennakts režīmā, kam ir nepieciešama nepārtraukta elektrība un gada aukstajā laikā arī apkure, uzņēmums bijis spiests laboratorisko izmeklējumu cenas tomēr celt.

Arī Giels norāda, ka cenas neadekvāti strauji kāpj ne tikai veselības nozarē, bet visam kopumā. Elektroenerģija, siltumapgāde, darba samaksas, materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums un citi elementi ir savstarpēji saistīti un kopumā rada pieaugošo veselības pakalpojumu cenu kāpumu. Tas gan visos virzienos nav viennozīmīgs, jo nepieciešamības no pakalpojuma uz pakalpojumu atšķiras – citi ir, piemēram, energoresursu ietilpīgāki, bet otri vairāk atkarīgi no medicīnisko materiālu pieejamības cenas. Giels gan atzīmē – izmaksas un līdz ar to cenas kāpj visam.

"’Ir pakalpojumi, kur cenu kāpums sasniedz 5% pieaugumu, ir pakalpojumi, kur cenas pieaugums var būt lielāks par 20%, ir arī pakalpojumi, kuros pakalpojumu cenas varētu nemainīties, bet tikai pie nosacījuma, ja to spēj savstarpēji kompensēt,’’ skaidro MFD izpilddirektors.

Viņš uzsver, ka nozarē cenas galvenokārt kāpušas tieši maksas pakalpojumiem, taču atklāts paliek jautājums, vai valsts apmaksātajos pakalpojumos tas notiek līdzvērtīgi. Giels tomēr secina, ka valsts apmaksāto pakalpojumu cenas lielākoties pašlaik būtiski atpaliek no reālās tirgus situācijas. Citiem vārdiem – valsts apmaksātie pakalpojumi ir fiksēts lielums, bet to nodrošināšana par pašizmaksu līdz ar pieaugošajiem tēriņiem paliek arvien grūtāka.

Tas arī, kā norāda Giels, nav godīgi ne tikai tirgus situācijai kopumā, bet arī maksātspējīgajiem klientiem, kuriem nākas maksāt ievērojami dārgāk, nekā par tādas pašas nozīmes pakalpojumu maksā valsts.

Nevarot atļauties samaksāt, nogaidīs un vairāk noslogos valsts apmaksātos pakalpojumus

Novērtējot veselības pakalpojumu cenu kāpuma ietekmi uz sabiedrības veselību, gan Lapiņa, gan Giels norāda – nepārprotami pastāv zināms risks, ka līdz ar pieaugoši dzīves dārdzību, daļa pacientu varētu būt spiesti atteikties no veselības un līdz ar to kaites ievilkt.

"’Tādēļ mēs šīs cenas neceļam tik drastiski, kā tas būtu nepieciešams, bet tā vietā strādājam pie savu izdevumu samazināšanas. Cilvēkiem spiediens šoziem būs visās pozīcijās, un veselība ir ļoti svarīga,’’ norāda Lapiņa un piebilst: "’Mūsu nelaime valstiskā līmenī ir tā, ka ļoti pietrūkst valsts apmaksātu pakalpojumu. Mūsu valstī ir ļoti liels procentuālais īpatsvars tam, ko pacients maksā pats. Tas ir liels nonsense, jo mēs tomēr maksājam nodokļus un gribam saņemt medicīnas pakalpojumus.’’

Lapiņa arī pauž, ka cer uz kādu valsts atbalstu, kas varētu atvieglot enerģētikas krīzes slogu, lai pakalpojumu cenas tomēr nebūtu jāceļ vēl vairāk.

Giels atzīmē, ka tirgus ir spējīgs uzņemties nelielas cenu svārstības, ja tās ir vienmērīgas un ja pacientu maksātspēja tiek paaugstināta. Strauji samazinoties pacientu maksātspējai, ekonomēt uz veselību nebūtu lietderīgi ilgtermiņā, tāpēc cilvēki bieži izvērtē, vai gaidīt garākās rindās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem vai tomēr saņemt ārstniecības pakalpojumu ātrāk pa maksu, tādejādi ieekonomēt uz hronisku vai akūtu kaišu ielaišanu, kas, savukārt, nākotnē izmaksās dārgāk.

"’Protams, ir dažādu kategoriju pacienti – tie, kas spēs samaksāt arī nedaudz lielāku summu par ārstniecības pakalpojumu, un tādi, kuri izvērtēs, vai, piemēram, nepieciešams doties pie speciālista vai pietiks tikai ar ģimenes ārsta konsultāciju un zāļu lietošanu. Principā strauja cenu kāpuma gadījumā, veselības nozare nonāktu strupceļā ar pašmedicīnas izpausmēm, kas ilgtermiņā pasliktinātu iespēju apkalpot visus pacientus, kurus vajadzētu ārstēt par valsts līdzekļiem, jo, lielā apjomā saslimstot visiem potenciālajiem ielaisto slimību pacientiem, veselības aprūpe vienkārši pārkarstu,’’ problēmsituāciju iezīmē Giels.

Viņš norāda, ka jau šobrīd vērojamas tendences, ka pacienti izvērtē savas maksātspējas iespējas un izvēlās vienu vai otru izmeklējumu vai pakalpojumu tomēr atteikt jeb nogaidīt, kas notiks vēlāk. Tieši tā notika Covid-19 pandēmijas sākumā un pirmajā pandēmijas gadā, kad ne tikai aizliegumi ierobežoja kustību, bet arī bailes inficēties un citi apstākļi mudināja pacientu nogaidīt un nedoties saņemt ārstniecības pakalpojumus.

"’Šādas nogaidīšanas rezultātā, kā arī ņemot vērā Covid-19 pārslimojušo rehabilitācijas nepieciešamību, strauji pieauga pieprasījums pēc veselibas pakalpojumiem šā gada pirmajā pusē, savukārt šobrīd, kad atkal ir jūtama neskaidrība par nākotni, pacienti sāk nogaidīt. Līdz ar to nav viennozīmīgi teikt, ka cena būs vienīgais faktors, kurš noteiks, vai izvēlēties pacientam rūpēties par savu veselību. Es teiktu, ka kopumā cilvēki nevis atteiksies no veselības aprūpes pakalpojumiem, bet vairāk izvērtēs, vai vēlas saņemt pakalpojumu ar paaugstinātu servisu un komfortu vai tomēr vēlēsies gaidīt ilgāk, lai saņemtu pakalpojumu ar valsts apmaksāto segumu. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādēs lielāks slogs būs tieši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, ar to jārēķinās,’’ skaidro Giels.