Darot vienādu darbu, saņem mazāk: sieviešu un vīriešu algās aizvien vērojamas atšķirības
Statistika rāda, ka pērn Latvijā pieaugusi ienākumu plaisa starp vīriešiem un sievietēm. Lai gan ilgtermiņā ir vērojama tendence, ka sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība Latvijā sarūk, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā sievietes vidēji Latvijā pelnīja par gandrīz 17% mazāk nekā vīrieši. Ar ko tas saistīts un vai varam sagaidīt, ka atalgojumā būs līdzsvars?
Centrālā statistikas pārvalde sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību salīdzina jau daudzus gadus, un tas ļauj pamanīt skaidru tendenci – situācija uzlabojas, taču lēni.
Pārvaldes dati rāda, ka sieviešu un vīriešu vidējās bruto samaksas atšķirības vislabāk varētu raksturot ar vārdiem – kā pa kalniem. Un, lai gan pēdējos gados bija novērojama stabila atalgojuma atšķirības lejupslīde, aizvadītajā gadā atkal plaisa palielinājusies – pērn Latvijā sievietes pelnījušas par teju 17% mazāk nekā vīrieši.
"Ja mēs skatāmies vairāku gadu garumā, ilgtermiņā, tad ir novērojamas šīs svārstības, cik reāli ir nopelnījušas sievietes un vīrieši, bet ilgtermiņā samazinās, bet ne strauji."
Kādēļ tieši pērn atalgojuma atšķirība atkal pieaugusi, eksperti šobrīd viennozīmīgi pateikt nevar – dati vēl jāpēta detalizētāk, tostarp pa profesijām un dzimumu sadalījumu tajās. Taču, aplūkojot nozares, redzamas konkrētas tendences.
Pērn viszemākā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija valsts pārvaldē, transporta un nekustamo īpašumu nozarē, kā arī izglītībā. Savukārt visaugstākā darba samaksas atšķirība sievietēm un vīriešiem bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, veselības un sociālās aprūpē, finanšu un apdrošināšanas jomā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.
"Sievietes bieži strādā mazāk atalgotās profesijās, bet ne vienmēr, ļoti daudz sieviešu ir vadītāju, bet tomēr mēs redzam, ka tādos augstāk atalgotos amatos biežāk ir vīrieši. Un šeit bieži vien tā atšķirība sākās jau izglītības izvēles līmenī."
Un ekspertes ieskatā būtiska problēma Latvijā joprojām ir spēcīgi dzimumu stereotipi.
"Protams, darba vidē aizvien var būt dažādi aizspriedumi par to, ka sievietēm varbūt ne tik ļoti vajag, vai citi domā, ka sievietēm nav jāuztur ģimene, līdz ar to domā, ka tās algas var būt mazākas. Mēs redzam, ka pat vienādu darbu darot, sievietēm tiek maksāts mazāk gandrīz visos sektoros."
Turklāt eksperti vērš uzmanību – kamēr līdzvērtīgi netiks sadalītas rūpes par ģimeni, arī ienākumu līdzsvars būs grūti sasniedzams, jo Latvijā bērnu aprūpe joprojām lielākoties gulstas uz sieviešu pleciem.
"Līdz ar to te ir, kas bieži vien tiek arī minēts, šis saucamies māmiņu sods. Tai brīdī, kad sievietes izdomā veidot ģimeni, uz viņu pleciem ir visas šīs rūpas par bērniem, kas beigās viņiem rezultēs apgrūtinātā karjeras izaugsmē."
Eksperti vienlaikus saka, visā šajā varētu ienest jaunā Eiropas Savienības direktīva par darba samaksas pārredzamību. Tā nosaka, ka darba devējiem būs jāatklāj algu veidošanās kritēriji, darbiniekiem būs tiesības uzzināt kolēģu vidējo atalgojumu, bet uzņēmumiem ar vairāk nekā 100 darbiniekiem – regulāri jāziņo par dzimumu algu atšķirībām.
"Šis caurspīdīgums būs kā tāds papildu rīks darba ņēmēju pusē, pēc kā tad viņi attiecīgi arī varēs būt līdzvērtīgāki šajās sarunās par savu darbu samaksu."
Konkrētā direktīvā spēkā stāsies šovasar un būs saistoša gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
