Valsts kontrole ziņo par plaisu valsts darbinieku atalgojumā – vismazāk maksā Kultūras un Tieslietu ministrijas

Korčagins skaidro, ka 2022. gadā valsts pārvaldē uzsāka vērienīgu atlīdzības sistēmas reformu. Mērķis bija izveidot vienotu, caurskatāmu un konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu. Lai to īstenotu vairāku gadu periodā iztērēti 55 miljoni eiro. Īstenota atalgojuma fondu pilnveidošana, palielināšana.  "Mērķis bija izlīdzināt atalgojumu valsts pārvaldē, lai nebūtu situāciju, ka vienāda darba veicēji dažādās iestādēs saņem atškirīgu atalgojumu," norādīja Korčagins.

Revīzija par trīs gadu laikā paveikto atklāj – ir izdarīts daudz, piemēram, izveidots skaidrs, moderns, kaimiņvalstīm līdzīgs, amatu katalogs. Ir skaidrs varas līdzsvars starp dažādiem varas atzariem atalgojuma ziņā. Taču "velns slēpjoties" naudas daudzumā, ar kurām iestādes šajā sistēmā dzīvo. "Un te mēs redzam, ka atšķirības atlīdzības apjomos iestādēs faktiski ir tikai palielinājušās," atzīst Valsts kontrolieris.

Valts kontrole revīzijā atklājusi, ka vienāda amata veicēji dažādās iestādēs, strādājot atšķirīgos resoros, var saņemt atalgojumu, kas atšķiras līdz pat 30 % apmērā. "Mēs redzam, ka zemākā amatalgu grupā strādājošais vienā iestādē var saņemt lielāku algu nekā augstāku amatalgu grupā strādājošais citā iestādē," norādīja Korčagins.

Tas, kādu atalgojumu saņems darbinieks, lielā mērā atkarīgs no iestādē pieejamo līdzekļu daudzuma.

Edgars Korčagins

Valsts kontrolieris

"Ir turīgie resori vai turīgās iestādes un mazāk turīgie. Pie turīgajiem mēs varam minēt gan Veselības ministriju, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju. Savukārt mazāk turīgas ir Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija. Faktiski šīs te atšķirības saglabājas no gada uz gadu."

Revīzija rāda, ka piemaksas un naudas balvas valsts pārvaldē izmanto regulāri un sistemātiski, ar tām tiek aizstāta mēnešalgu palielināšana. "No likumīgās puses šeit viss ir kārtībā. Jautājums, visdrīzāk, ir par tādu iekšējo taisnīgumu pašā valsts pārvaldē," tā vērtē Korčagins.

Institūcijas, kurām ir pietiekami daudz naudas līdzekļu, izmaksā piemaksas, piemēram, par stratēģisko mērķu sasniegšanu. Šādas piemaksas saņem līdz pat 50% darbinieku – vairāk nekā sešus mēnešus gadā, bet citās iestādēs – pat no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tikmēr citās iestādēs piemaksu vispār nav, jo to nevar atļauties.

Sekas atalgojuma nevienlīdzībai ir augstā darbinieku mainība valsts pārvaldē, akcentē Valsts kontrolieris: "Mēs redzējām, ka darbinieki mainība kopumā vidēji valsts pārvaldē ir diezgan liela. Tā ir vairāk nekā 15%. 15% slieksnis ir tāds labās prakses rādītājs. Mēs redzējām, ka ir arī iestādes, piemēram, Izglītības ministrija vai Veselības ministrija, kur darbinieki mainība atsevišķos gados sasniedz 40 %, kas ir ļoti liela."

Korčagins arī atgādināja, ka viens no 2022. gadā uzsāktās atalgojumu reformas mērķiem bija pārcelt mainīgo daļu – piemaksas un prēmijas – uz mēnešalgu. Lai lielāks būtu ikmēneša atalgojums, bet mazāk mainīgās komponentes.  "Mēs redzam, ka šis mērķis ir  izpildīts tikai daļēji. Tikai par dažiem procentpunktiem samazinājies mainīgās daļas apmērs," par revīzijā atklāto teic Korčagins.

Valsts kontrole secinājusi, ka atalgojuma sistēma aizvien jāpilnveido, jāmazina birokrātija, jo svarīgākais, lai šādi procesi nebūtu kampaņveidīgi. Tikai brīžos, kad budžetā pietrūkst līdzekļu, jo gan sabiedrībai, gan ārvalstu investoriem un uzņēmējiem ir jāredz, ka valsts pārvalde par šo jautājumu domā.