Daudzās skolās Rīgā nevarēšot nodrošināt trīs kvadrātmetru platību vienam skolēnam

Kā vēstīts, amatpersonas ir lēmušas, ka 1. līdz 6. klašu skolēniem, ja izglītības iestāde lemj mācību procesu organizēt klātienē, uz vienu skolēnu no 30. novembra būs jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri klases telpas platības. Ja nepieciešams, vienu klasi varēs dalīt vairākās grupās.

Lasi vēl: Skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet pedagogiem arī stundās būs jālieto sejas maskas

Viņa norādīja, ka daudzās Rīgas skolās ir klases, kurās ir 32 līdz 33 skolēni. Šajās klasēs nav iespējams nodrošināt katram bērnam trīs kvadrātmetru platību. Lielākās telpas skolā ir svinību un sporta zāle, varbūt kāda klase arī bibliotēkā, taču tas nebūs risinājums visiem klašu komplektiem, sacīja Pēterkopa.

"Ja skolās patlaban nemācās 7.-12. klašu skolēni, tad klases varētu sadalīt divās grupās un izmantot brīvās klašu telpas, taču nevienai skolai nav tādu pedagogu resursu, kuri varētu vienlīdz kvalitatīvi nodrošināt mācību procesu, nepārkāpjot Darba likumā noteikto 40 stundu darba nedēļu," sacīja pašvaldības pārstāve.

Viņa akcentēja, ka jāņem vērā arī tas, ka daudzās izglītības iestādēs ar Covid-19 saslimuši pedagogi, kā arī vairākiem pedagogiem ir noteikts kontaktpersonu statuss, ka rezultātā skolā ir ierobežots kadru skaits.

Patlaban no 108 Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm 57 spēj nodrošināt mācību procesu klātienē, kamēr 51 skola nodrošina mācību procesu attālināti.

"Uzskatu, ka nav jābaidās no attālinātā mācību procesa, jo, salīdzinot ar pavasari, tagad pedagogiem ir izpratne, kā organizēt mācību procesu, ir uzlabots tehnoloģiskais nodrošinājums, skolotāji un skolu vadības komandas ir apguvuši prasmes, kā mācības izmantot "Microsoft Office 365″ bezmaksas platformu," sacīja Pēterkopa.

Viņa atzina, ka būtu nepieciešams saglabāt iespēju klātienes mācībām 1.-4. klašu skolēniem, jo viņiem vēl trūkst tehnoloģiju lietošanas prasmju.

Arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA atzina, ka dažām pašvaldībām trīs kvadrātmetru lielas platības nodrošināšana vienam skolēnam būs izaicinājums.

Viņš teica, ka Siguldā jau šorīt ar novada pašvaldības vadību pārrunātas skolu iespējas nodrošināt valdības noteiktās prasības attiecībā uz mācībām 1.-6.klasēs klātienē. Secināts, ka lielai daļai skolu ir telpu resurss, lai noteikumus izpildītu. Divās skolās būs nepieciešams pielietot hibrīda modeli, daļu satura apjoma nodrošinot attālināti. Tāpat vairākas sākumskolas klases mācībām izmantos ģimnāzijas telpas.

LIVA jaunās prasība plāno pārrunāt arī valdes līmenī, un Kalvāns atzina, ka pašvaldībām būs "savi izaicinājumi" noteikumu piemērošanā. Ne visām pašvaldībām esot pieejamas lielās zāles vai citas telpas, tāpēc varētu rasties arī sarežģījumi.

Organizācijas vadītājs atzina, ka LIVA vēlas savu enerģiju un labu gribu ieguldīt Ministru kabineta regulējuma izstrādē par attālināto mācību procesu. Arī tagad, pieņemot jauno regulējumu, nozares ministrija ar sociālajiem partneriem neesot konsultējoties. "Mēs gribam ielikt savu veselo saprātu, pārrunāt. Neviens direktors negrib pāriet uz pilnībā attālinātām mācībām," apgalvoja Kalvāns.

Pēc viņa paustā, pieredze pavasarī ļāva secināt, ka pat septīto klašu skolēni attālināto mācību laikā "iet pa gaisu", bet mazākajās klasēs situāciju varēja salīdzināt ar kara stāvokli. Tas ietekmē mācību satura apgūšanu, un attālinātās mācības 1.-6.klasēm būtu "auzas", norādīja skolas direktors.

Vienlaikus Kalvāns atzina, ka arī valdībai, lemjot par jauniem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, nav viegli, jo jāņem vērā arī vecāku, veselības nozares un ekonomikas vajadzības. Tāpēc ierobežojumi tiek "pilināti" pamazām, meklējot kompromisus. "Taču krūze var kļūt pilna. Mēs visi no tā baidāmies," piebilda LIVA vadītājs.