Uz saturu

Daudzi putni pamatīgi ieputināti savās ligzdās. Ornitologi komentē, vai pēkšņā ziema ietekmē ligzdošanu

2024. gada 23. aprīlī 20:45

Melnie un baltie stārķi, zivju un jūras ērgļi – par šiem putniem un viņu perējumu šobrīd daudzi cilvēki raizējas, ņemot vērā, ka Latviju piemeklējuši ziemoti laikapstākļi un lielo putnu ligzdas klāj sniega sega. TV3 Ziņas skaidroja, vai un kā tas ietekmē putnu ligzdošanu un cālēnu iespējas izdzīvot?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēkšņā ziemas atgriešanās pārsteigusi ne tikai cilvēkus, bet arī dabu. Daudzi putnu mīļi šajās sniegotajās dienās norūpējušies, īpaši redzot kadrus no ligzdu novērošanas kamerām, kurās daudzi lieli putni ir pamatīgi ieputināti.

Latvijas Dabas fonda uzstādītās kameras ļauj ikvienam sekot līdzi tiešraidēm no dažādām vietām Latvijā, kur ligzdo putni. Šajās dienās redzētais daudzos raisījis žēlumu – putni tā ieputināti, ka redzēt var tikai knābi; citiem ligzdās jau izdētas olas un notiek perēšana. Cilvēki zvanot un interesējoties, kā dzīvniekiem palīdzēt.

"Tas, kas ar viņiem notiek, tas visu laiku ir noticis, mēs vienkārši to neesam redzējuši, bet tagad to redzam, un mums kā cilvēkiem piemīt empātija, mēs uzreiz iejūtamies šajā un domājam – kā tas būtu, ja es ar mazu bērnu būtu iestigusi sniegā, un, protams, rodas satraukums. Mums arī cilvēki raksta un zvana, bet patiešām  – satraukumam nav nekāda pamata," norāda Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Sniegotās putnu ligzdas FOTO: LATVIJAS DABAS FONDS

Līdzīgās domās ir arī ornitologs Uģis Bergmanis, kurš norāda, ka attiecībā uz izdētām olām risks būtu tad, ja lielie putni tās ilgstoši atstātu aukstumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Tas, protams, ir labi, ka cilvēki jūt līdzi putniem, bet bioloģiski ļoti īslaicīgs sniegs nerada pilnīgi nekādas briesmas. Piemēram, melnajam stārķim olas ir tik tikko izdētas, un svaigi izdētas olas ir salīdzinoši noturīgas pret aukstumu nekā vairāk aizperētas olas. Bet, kā jau teicu, uztraukumam nav pamata, galvenais, lai pieaugušie putni šīs olas perētu," skaidro Bergmanis.

Bet jūras ērgļiem Ķemeros pirms dažām dienām izšķīlās cālīši. Ornitologs norāda –  risks būt tad, ja cilvēku radītu apstākļu dēļ pieaugušie putni būtu spiesti pamest ligzdu uz ilgāku laiku, tad tikko šķīlušies mazuļi var aiziet bojā.

"Šādi nelieli, termo nestabili mazulīši ir ievērojami jutīgāki pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem nekā svaigi izdētas olas. Svarīgi, lai mātīte sildītu šos mazuļus un būtu pietiekamā daudzumā barība," saka Bergmanis.

Durbes ligzdā šobrīd daudz liekāka problēma par ziemu ir tas, ka jūras ērglene Milda palikusi bez partnera, un nu tikai uz viņas pleciem gulstas divu olu perēšana. Visticamāk, ligzdošana būs nesekmīga.

"Jo vajag būt putnam, kas aizsargā mazuļus, un putnam, kas sagādā barību viņiem, viņiem ir jāmainās. Negribam spekulēt, pirms kaut kas ir noticis, bet iespējams, ka Mildai šogad būs brīvs gads no bērnu audzināšanas," bilst Liene Brizga-Kalniņa.

Dabas fondā norāda – ja būs vajadzīga cilvēku iesaiste, par to tiks ziņots, bet pašrocīgi nekādā gadījumā putniem palīdzēt nedrīkst.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm