Deklarācijas: FM izpratnē būtu jādeklarē tikai heteroseksuālu attiecību partneris
Amatpersonai deklarācijā būs jānorāda arī kopdzīves partneris, ar kuru nav reģistrēta laulība. Šādi grozījumi iecerēti likumā par interešu konflikta novēršanu. Pašlaik likumprojekts ir nodots saskaņošanai ministrijās un tiek prognozēts, ka diskusijas par to būs lielas. Uz vairākiem strīdīgiem aspektiem juristi norāda jau tagad.
Patlaban interešu konflikta novēršanas likums prasa, lai valsts amatpersona savā deklarācijā norādītu sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu un radniecību.
Tos zinot, sabiedrība var pārliecināties, vai cilvēks savus pienākumus veic godīgi un apzinīgi, un viņa pieņemtos lēmumus neietekmē personiskās intereses un vēlme gūt materiālu vai citādu labumu.
Juriste: Vispirms jāpieņem partnerattiecību regulējums Latvijā
Taču Finanšu ministrija uzskata, ka situācijā, kad arvien biežāk cilvēki ilgstoši dzīvo nereģistrētās attiecībās, sabiedrībai jāzina arī par šādu kopdzīvi, ja tā ilgs vairāk nekā gadu. Likuma grozījumi izstrādāti balstoties uz VID pieredzi kontroles jautājumos.
Video
FM izpratnē būtu jādeklarē tikai heteroseksuālu attiecību partneris
Amatpersonām tātad būtu jādeklarē par partnerattiecībām, taču partnerattiecību likums Latvijā joprojām nav pieņemts. Latvijas Universitātes asociēta profesore, cilvēktiesību juriste Kristīne Dupate norāda uz sistēmiskas pieejas neesamību, kas ved pie cilvēktiesību neievērošanas.
Ir arī vēl viens aspekts. Finanšu ministrijas izpratnē, deklarēt vajadzētu tikai heteroseksuālas kopdzīves partnerus.
"Termins, kas ir minēts šajos likuma grozījumos, tās ir laulībām pielīdzināmās attiecības, un laulības definīcija ir pilnīgi skaidra un ir definēta Satversmē," norāda FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šnucins.
Taču juriste norāda, ka no cilvēktiesību aspekta tas nebūtu pareizi.
Cilvēktiesību juriste Kristīne Dupate saka: "Šis likumprojekts, ja viņš tiks pieņemts, tad viņš tikpat labi attieksies arī uz viendzimuma partneriem, pretējā gadījumā tā būtu diskriminācija pret pretēja dzimuma partneriem. Un tas jau ir attiecīgi, ja mēs skatāmies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas viedokļa, tā ir neattaisnota atšķirīga attieksme".
Kā norāda profesore, ja šie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu tiks virzīti tālāk, tas var būt ļoti labs arguments Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai uzliktu Latvijai par pienākumu beidzot sakārtot partnerattiecību jautājumu.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
