Demogrāfijas politikā jāmaina pieeja. Topošajiem vecākiem jājūt atbalsts, nevis spiediens
Viņa norādīja, ka demogrāfijas politika ir viena no sarežģītākajām valsts politikas jomām, jo tās rezultātus nav iespējams novērtēt uzreiz pēc atsevišķu pasākumu ieviešanas.
Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka līdzšinējā pieeja, kuras centrā ir mēģinājumi mehāniski palielināt dzimstību, nav pareiza. Viņasprāt, valstij būtu jāatsakās no pārmetošas attieksmes pret jaunajiem cilvēkiem un jāveido vide, kurā ģimenes var justies drošas par saņemamo atbalstu.
Viņa skaidroja, ka demogrāfijas politikai jābalstās cieņpilnā attieksmē pret cilvēku izvēlēm un dzīves situācijām. Tā vietā, lai mudinātu bērnus dzemdēt agrāk vai kritizētu vecākus par lēmumu ģimenes pieaugumu atlikt, valstij būtu jāsniedz pārliecība, ka nepieciešamais atbalsts būs pieejams tad, kad ģimene bērnam būs gatava.
Runājot par pabalstu lomu dzimstības veicināšanā, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja nepiekrīt viedoklim, ka lielāki pabalsti veicinātu bērnu dzimšanu ģimenēs, kurās tie nav gaidīti. Viņasprāt, atbalsta sistēma ir nepieciešama, lai cilvēki, kuri vēlas bērnus, neatteiktos no šī lēmuma finansiālu vai sociālu apsvērumu dēļ.
Kā piemēru viņa minēja jaunu sievieti, kura studiju laikā gaida bērnu. Šādā situācijā svarīgi, lai topošā māte redzētu skaidru nākotnes perspektīvu un zinātu, ka nepieciešamības gadījumā saņems valsts un pašvaldības atbalstu.
Akmentiņa-Smildziņa skaidroja, ka zemas dzimstības problēma nav raksturīga tikai Latvijai, bet skar daudzas Eiropas valstis. Viņa norādīja, ka paaudžu nomaiņai bez migrācijas nepieciešamais summārais dzimstības koeficients ir 2,1 bērns uz vienu sievieti, kamēr Latvijā tas pašlaik ir aptuveni 1,2 līdz 1,3.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pētījumu dati liecina – cilvēki Latvijā bērnus vēlas. Tomēr, ja valsts nepalīdz īstenot šīs ieceres, sekas var būt plašākas par vien dzimstības rādītājiem.
Pētījumi rāda, ka cilvēki kļūst mazāk sociāli aktīvi, ekonomiski aktīvi, viņi vairs neuzrādīs savu augsto lojalitāti valstij.
Viņas ieskatā viena no būtiskākajām problēmām ir nepietiekama izpratne par to, kā jaunie cilvēki pieņem lēmumus par ģimenes veidošanu. Tādēļ, risinot demogrāfijas izaicinājumus, nepieciešams turpināt pētīt jaunās paaudzes vajadzības un motivāciju.
"Paaudze, kuri vairs neko tādu neplāno," nevar izlemt šo jautājumu viņu vietā, uzsvēra Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
