Uz saturu

Vairāk laika telefonam, mazāk bērnu? Pētnieki skaidro demogrāfijas problēmu un viedtālruņu saistību

Eiropā un citviet pasaulē dzimstība turpina samazināties, lai gan vēlme veidot ģimeni saglabājas. Jauns pētījums liecina, ka viens no faktoriem varētu būt viedtālruņu ietekme uz jauniešu sociālo dzīvi – jo vairāk saziņas notiek tiešsaistē, jo retāk jaunieši tiekas klātienē, vēsta "Euronews".

6. jūnijā 8:44

Vācijas Federālā iedzīvotāju izpētes institūta dati rāda, ka lielākā daļa jauniešu joprojām vēlas bērnus. Sievietes vidēji vēlētos 1,76 bērnus, bet vīrieši – 1,74. Taču reālais dzimstības līmenis ir zemāks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Bērnu radīšana joprojām ir viens no svarīgākajiem dzīves mērķiem lielākajai daļai jauniešu. Pašreizējais dzimstības kritums neliecina par vēlmes veidot ģimeni samazināšanos, bet gan par bērnu radīšanas atlikšanu uz vēlāku laiku," skaidro demogrāfijas pētniece Karmena Frīdriha.

Tikmēr ASV Sinsinati universitātes pētnieki Neitans Hadsons un Ernans Moskoso Boedo analizējuši datus no 128 valstīm un secinājuši, ka kopš viedtālruņu masveida izplatības ievērojami samazinājusies grūtniecība pusaudžu vidū.

Pētījumā konstatēts, ka daudzās valstīs dzimstības kritums jauniešu vecuma grupās sakritis ar periodu, kad viedtālruņi kļuva plaši pieejami sabiedrībai. "Mēs redzam, ka tieši pusaudžu grūtniecība pasaulē samazinājusies visstraujāk," norādīja Boedo.

Pētnieki uzskata, ka iemesls nav bioloģisks, bet sociāls. Kad liela daļa saziņas pārvietojas uz digitālo vidi, samazinās arī klātienes tikšanās.

ASV dati rāda, ka 2003. gadā pusaudži vidēji 68 minūtes dienā pavadīja kopā ar draugiem un citiem cilvēkiem klātienē, bet 2019. gadā šis rādītājs sarucis līdz 38 minūtēm. Tajā pašā laikā ekrānos pavadītais brīvais laiks pieaudzis no 22 līdz 96 minūtēm dienā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tomēr paši pētījuma autori uzsver, ka tas neizskaidro kopējo dzimstības samazināšanos sabiedrībā. Novērotais efekts galvenokārt attiecas uz neplānotām grūtniecībām pusaudžu vecumā, savukārt sievietēm pēc 25 gadu vecuma būtiska saistība nav konstatēta.

Eksperti norāda, ka dzimstību ietekmē arī virkne citu faktoru – dzīves dārdzība, mājokļu pieejamība, inflācija un darba apstākļi.

Interesanti, ka nesens Minhenes Ifo institūta un Stenforda universitātes pētījums atklājis vēl vienu iespējamu saistību. Mājsaimniecībās, kur vismaz viens cilvēks strādā attālināti vismaz vienu dienu nedēļā, dzimstības rādītāji vidēji ir par 14% augstāki nekā mājsaimniecībās bez attālinātā darba iespējām.

"Lielāka elastība, ko nodrošina attālinātais darbs, var palīdzēt cilvēkiem īstenot sev vēlamo ģimenes modeli," norādīja Ifo institūta pētnieks Matiass Dolls.

Tikmēr "Eurostat" dati liecina, ka 2024. gadā Eiropas Savienībā (ES) piedzima aptuveni 3,55 miljoni bērnu, kas ir par 3,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais dzimstības rādītājs ES samazinājies līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti, un neviena Eiropas valsts vairs nesasniedz paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni – 2,1 bērnu uz sievieti.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm