Cik bīstams Latvijai ir hibrīdkarš?

Šīs ir tikai dažas no iezīmēm, kas raksturo tā dēvēto hibrīdkaru – jēdzienu, kas apritē īpaši parādījies pēdējā gada laikā. Piemēram, ar hibrīdkara palīdzību Krievija izveidoja augsni Krimas anektēšanai. Pašā Krievijā radot iespaidu, ka tiek atjaunots vēsturiskais taisnīgums, bet vietējos iedzīvotājus pārliecinot, ka Ukrainas sastāvā pussalai nav nākotnes.

Šim tematam veltīta diskusija šodien noritēja Kara muzejā, mēģinot, saprast, kāds apdraudējums pastāv Latvijai.

"Hibrīdkara pamatmērķis ir pilienu pa pilienam no iekšpuses graut valsti. Valstiskumu, lai tas militārais pielietojums būtu mazāk izmantojams, lai tas būtu punkts, noslēdzot dažādās hibrīdkara fāzes," uzskata aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka viena no šā brīža vājajām vietām ir koordinācijas trūkums dažādu dienestu starpā, kas, piemēram, Krievijas pierobežā var apgrūtināt ātru un efektīvu rīcību.

"Kā jau pie mums tas ir pieņemts, viss kas notiek piektdienas vakarā vai naktī uz sestdienu, kad visi ir kaut kur projām, nevis darbā…," situāciju raksturo bijušais VUGD priekšnieks Ainars Pencis.

Runa ir par vairākkārt pieminētajiem zaļajiem cilvēciņiem – cilvēkiem bez atpazīšanās zīmēm, kas šķērso valsts robežu, radot apjukumu, kā ar viņiem rīkoties.