Dronu incidenti kļuvuši par augsni dezinformācijai – līdzās baumām izplatās arī apzināti vēstījumi
Pēdējo nedēļu dronu incidenti Latgalē līdzās satraukumam radījuši arī plašu dezinformācijas vilni sociālajos medijos. Eksperti un drošības iestādes brīdina – daļa nepatiesās informācijas rodas apjukuma dēļ, taču ir arī koordinēti mēģinājumi palielināt spriedzi sabiedrībā un diskreditēt valsts iestādes.
Pēdējo nedēļu dronu incidenti Latgalē radījuši labvēlīgu augsni dezinformācijai. Līdzās iespējams apjukušu iedzīvotāju izplatītiem nepārbaudītiem pieņēmumiem sociālajos tīklos parādās arī apzināti radīti vēstījumi un speciāli radīti video, kuru mērķis ir sēt paniku un mazināt uzticēšanos Latvijai kā valstij.
Dronu incidenti Latgalē pēdējās nedēļās sociālajos medijos izraisījuši plašu dezinformācijas vilni. Daļa nepatiesās informācijas radusies spontāni – cilvēkiem cenšoties skaidrot notikušo laikā, kad oficiāla informācija vēl kavējas. Taču paralēli novērojami arī koordinēti mēģinājumi graut uzticēšanos valstij, apšaubot Nacionālo bruņoto spēku (NBS), valdības un drošības iestāžu rīcību.
Pēc incidentiem vietējās sociālo tīklu grupās izplatījās komentāri, kuros nepārbaudīti pieņēmumi tika pasniegti kā fakti. Tika apgalvots, ka Latvija ļauj Ukrainai izmantot savu teritoriju militārām darbībām pret Krieviju, ka valsts iestādes slēpj patieso informāciju, un ka Latgale tiekot pakļauta riskam Ukrainas kara dēļ.
Kā norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs direktors Jānis Sārts, sociālajos medijos dezinformācija izplatās vairākos līmeņos — sākot no nepārbaudītu ziņu pārpublicēšanas līdz mērķtiecīgām informatīvām operācijām.
Ko dara valstis un dažādi organizēti grupējumi – mēģina koordinēt, jo tad sanāk tas lielais efekts! Līdz ar to mēs vismaz vienmēr sakām, ka tādu vienkāršu melošanu vai haipošanu atšķirt no dezinformācijas var ar to koordinēto rīcību, un tā ir visbīstamākā! Un tam ir jāseko līdzi, tur diezgan sarežģīta tā metrika, kā ar tiem datiem tikt galā. Bet, ja to atklāj, tur ir pilnas leģitīmas tiesības prasīt platformām noņemt to saturu. Protams, kā nu kura platforma, cik ātri reaģē un vai reaģē vispār.
Eksperts norāda: šoreiz atsevišķos gadījumos koordinētas rīcības pazīmes bijušas redzamas. Vienlaikus aktivizējies arī Krievijas dezinformācijas aparāts. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests šonedēļ izplatīja melīgus apgalvojumus, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijai no Baltijas valstu teritorijas, un ka Latvijā jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.
Pēc Jāņa Sārta domām, tas saistīts arī ar pieaugošajiem dronu triecieniem pašā Krievijā. "Šie dronu lidojumi, un arī tas, ka viņi te uzsprāga Latvijā pagājušajā nedēļā, plus vēl radīja to politisko krīzi, nu tā bija ļoti pateicīga vide, lai kāpinātu to dezinformācijas tempu un temperatūru. Kā mēs redzam šeit, cilvēkiem uzreiz ir tādi lielāki satraukumi klāt tam jau kas ir noticis. Līdz ar to tas panāk to šaubu sajūtu," saka Sārts.
Tikmēr Valsts policija norāda, ka pēdējos mēnešos fiksēti vairāki apzinātas dezinformācijas gadījumi par it kā Latvijā nokritušiem droniem. Starp tiem — nepatiesi ieraksti par incidentiem Balvu novadā, Kurzemē, dzelzceļa posmā Nīcgale–Vabole un sociālajos medijos publicēts fotoattēls par it kā nogāzušos dronu Smiltenes novadā. Par vairākiem gadījumiem sākti kriminālprocesi.
Valsts policija veic interneta vides monitoringu, taču, ja iedzīvotāji šādus gadījumus fiksē, policija aicina par tiem ziņot. Kā arī mudina kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju, uzticoties tikai valsts iestāžu tīmekļvietnēm un oficiālajiem sociālo mediju kontiem.
Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un dezinformācijas izplatībai, īpaši svarīga kļūst valsts iestāžu spēja informēt sabiedrību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
